bailes no negaisa :D

Mari - viņš tomēr pagāja garām, nebiju tieši epicentrā, bet ūdens gan gāza, kā no spaiņiem...

Esmu viena no taam ,kurai loti patiik negaiss ,speeciigs lietus-smarza peec lietus ir vienkaarsi dieviiga-iipasi Latvijaa!:)

Es dievinu negaisu, kā arī zemes smaržu pēc tam.

Es dievinu to smaržu ārā pēc negaisa. Tāds svaigums. :)

Esmu dzirdeejusi ,ka lietu miil cilveeki ,kuri ir uz "depresiivas nots"-negribaas piekrist-driizaak lietu vareetu miileet cilveeki ,kuri ir taadi lieli romantiki,sapnotaaji,radosi cilveeki.

un ja saprot kapēc līst tas lietus

Šausmīgi patīk negaiss, es vnk traka palieku, uzreiz tāds dzinulis, VISS MAN VAJAG ĀRĀ! vai pēkšņi izdomāju ,ka man vajag iet pie dīķa pasēdēt ,vai ar mašīnu izbraukt, man ,laikam, nav pašsaglabāšanās instinkta:D Es zinu ,ka tieši tā pat ar manu tēvu ir bijis ,tieši tas pats ir ar manu brāli un ar mani. Mani vnk kaut kas rauj ārā. Patīk ,kad zibeņo tā no sirds, iestājas tas bezvējš ,pilnīgs klusums, tumsa un sāk spert zibens ,tas ir vnk ideāls laiks, moments pirms paša sākuma ,elektrizēts gaiss, ahhh....dievinu skriet tādā laikā vakaros.

Man looti patik negaiss. Atceros kaa berniba skeeju ara no majas lai tikai vinu labak redzetu. :D :D :D

Andie
Man identiski

Es arī esmu negaisu mīļotāja. Pat bērnībā nebija bail. Vienīgais gadījums bija pirms pāris gadiem, kad nobijos- biju aizmigusi istabā, kurā katrs āra troksnis ir ļoti labi dzirdams, draugs tobrīd pa otru istabu dzīvojās. Un mirklī, kad biju pa pusei nomodā, pa pusei vēl gulēju (ap pusnakti, ārā tumšs) tieši bija zibens, viss aiz loga balts, skaņa, it kā pretējā māja sagrūtu, kaut arī pieļauju, ka tik traki nebija, vnk guļot viss likās trakāk, aizskrēju pie drauga un ieritinājos azotē vēl pirms paspēju acis kārtīgi atvērt. Bet tā laikam ir vienīgā reize, kad tiešām bija bail :D

Liekas šausmīgi bērnišķīgi, bet es baidos no negaisa :D Jo man vispār ir tā, ka vienmēr nenormāli satrūkstos no jebkādām pēkšņām gaismām un skaņām. Ja negaiss naktī, tad uzlieku spilvenu uz galvas un vēl segu, kamēr beigās vairs nav ko elpot :D
Ja zibeņo tālumā, tā, ka pērkonu nedzird, tikai zibens redzams, tad gan patīk pa logu skatīties.

ES DIEVINU NEGAISU. :D Tik ļoti patīk, citi slēpjas zem segām, es eju laukā. :D (ja vien nav kkur tuvu :D )