Šokējošā krāpšana

865

Reģ: 13.08.2012

Sveikas!
Temats šāds - krāpšana.
Vakar uzzināju , ka manā ģimenē arī ir bijis šis gadījums, lai gan līdz šai dienai domāju, ka manā jau nu noteikti vecāki ir uzticīgi bijuši viens otram. Tas mani tā sāpināja...jo, acīmredzot, nelīdzēja ne fakts, ka esi laulībā, ne māte dzemdējusi un audzina vairākus bērnus, nevis vienu...
Jautāju mātei, kāpēc nepameta, un protams, bērnu dēļ, jo kur gan viņa viena liktos...
Tas viss man lika tā aizdomāties arī par savām tagadējām attiecībām un visu laiku pinas domas pa galvu...kā lai spēj vīrietim uzticēties? Viņi taču to uztver vienkāršāk, nekā mēs, sievietes...
Es savējam vien devu zināmu, ka , tiklīdz uzzinātu, pamestu neatskatoties, bet tāda pilnīga uzticība man arī neveidojas pret viņu. Spriežu tikai pēc sevis, ka es to nedarītu, esot attiecībās, bet ko gan es zinu, ko domā otrs?
Kāda jūsu pieredze, secinājumi, ieteikumi?
Paldies :)

12.06.2014 14:10 |

Aleksandro

1579

Reģ: 04.04.2013

Mos seksu nedeva mamma un tapec krapa vai ari bija neaktiva vai tevam bija krizes laiks un krapa ar citu..

12.06.2014 14:14 |

Annie

13628

Reģ: 29.01.2009

Vienkārši jāuzticas. Arī mana mamma pieķēra savu vīru ar labāko draudzeni - pameta.

Man nekad nav bijušas šaubas par vīra uzticību. Vienkārši nemaz nepieļauju tādu domu, ka tā varētu notikt, dzīvoju pavisam mierīgi.

Dzen tās šaubas prom, kāpēc sev darīt pāri?

12.06.2014 14:14 |

Lauveniiite

865

Reģ: 13.08.2012

Es nezinu, kā sevi nomierināt, jo man tas ļoti sāpinātu, ja kaut kas tāds notiktu.

12.06.2014 14:18 |

Līva24

583

Reģ: 28.03.2012

Kad paaugsies, tad sapratiisi, ka kraapshanas fakts nav pats trakaakais, kas var dziivee notikt, un vispaar nav pasaules gals. Viss ir labojams! Taas kategoriskaas attieciibas un jauniibas miilestiibas greizsirdiiba, shaubas pagaisiis nebuutiibaa! :D

12.06.2014 14:18 |

samarii

380

Reģ: 07.09.2012

pirmajās nopietnajās attiecībās mani nokrāpa, otrās sabeidzu ar savu nenormālo greizsirdību, jo bija izveidojušās maniakālas bailes no tā, ja nu atkal nokrāpj, pašlaik jau ceturto gadu esmu attiecībās kurās viens otru respektējam un cienam. krāpšanas tēmu vairs savā galvā negrozu, jo prātu vajag nodarbināt ar ko svarīgāku.

lai nu kā, kas gribēs ,tas nokrāps, galvenais ir tava attieksme pret to, vai sadzīvosi ar vīrieti kaķi, vai ne.

12.06.2014 14:19 |

Annie

13628

Reģ: 29.01.2009

Protams, sāpētu jebkuram. Bet kāpēc sevi spīdzināt ar šīm domām? Ja Tu vēl kaut ko tādu saki vīrietim, principā Tu viņu aizvaino, jo neuzticies viņam.

12.06.2014 14:20 |

Jolly_Angie

969

Reģ: 10.02.2013

Katram dzīvē pienāk brīdis, kad viņš viļas vecākos. Tas ir normāli. Samierināsies un pāries. Ir viegli mētāties ar kategoriskiem spriedumiem, kamēr pati nenonāc tādā pat situācijā.

Ieteikums -nelaid to šaubu tārpu savās attiecībās! Ne par ko dzīvē nevar būt drošs, bet vai nu uzticies, vai nu arī dzīvi jānodzīvo vienam.

12.06.2014 14:24 |

Lauveniiite

865

Reģ: 13.08.2012

Hmm...manam vīrietim liekas, ka es esmu tā, kas krāpj viņu, bet tā nebūt nav...:D
Labi, bet problēma sākas tad, kā man zināmajā gadījumā, dabūja slimību un ārstēja teju 20 gadus, tur sākas problēma.

12.06.2014 14:27 |

Liliii

8407

Reģ: 29.01.2009

Es arī uzskatu, ka lai kādi apkārt nebūtu piemēri, bet savai otrai pusei ir jāuzticas, jo ja visu laiku ir kaut kāda aizdomu ēna, tad kāda jēga kopā būt, jo tas aizdomīgums tāpat beigās visu sabojās, jo visu laiku grauž no iekšpuses.

Savam draugam uzticos pilnībā.

12.06.2014 14:28 |

odyssey

438

Reģ: 18.03.2013

Man šķiet, ka ar gadiem tas krāpšnas nozīgums pabāl. Mēdz būt vēl lielāki s... par ko uztraukties. Ir jau arī dažādas krāpšanas.

12.06.2014 14:28 |

drostala

967

Reģ: 14.09.2009

Mamma vismaz atdarīja ar to pašu? Vai tā arī palika naivā zostiņa

12.06.2014 14:54 |

Samaara

3296

Reģ: 26.08.2009

Drostala, vai atriebjoties ar to pašu viņa kļūtu kaut kādā veidā gudrāka un ne vairs tik naiva? Kā tieši sekss ar citu vīrieti palielina intelekta līmeni?

12.06.2014 14:58 |

^^2

1603

Reģ: 22.06.2012

Man šķiet, ka ar gadiem tas krāpšnas nozīgums pabāl. Mēdz būt vēl lielāki s... par ko uztraukties.

Piekrītu. Vispār visa tā padarīšana ir atkarīga no apstākļīem .. esmu pārliecināts, ka katram cilvēkam var gadīties, ja sakrīt pareizie apstākļi, lai tas varētu notikt, piemēram, bernības mīlestība, pirmā mīlestība, sava sapņu prinča/princeses satikšana, par daudz alkohols, vardarbība, dvēseļu radinieka sastapšana, iespēja kā tāda, kādi emocionāli pārdzīvojumi, etc.
Jautājums ir ko pēc tam darīt?
Es personīgi pasaku savām sievietēm tādu tekstu:"Ja gribi mani krāpt, lūdzu, bet, ja es par to uzzināšu, tad ar mums ir cauri." Ja viņai to vajag un es par to nezinu, mani tas arī nesatrauktu :) Kamēr viņa ir ar mani, protams :D

12.06.2014 15:01 |

Tony .

2094

Reģ: 12.09.2012

vajag otram uzticēties..... ja gribēs piekrapss tāpat , bet tāpat visu vienmer uzzina....

Savam ar pateicu ,ja uzzināšu , tad visas lupatas ārā no mājas izlidoss, iešu prom.....

12.06.2014 15:04 |

Diāna118

385

Reģ: 15.01.2014

Ja gribi mani krāpt, lūdzu, bet, ja es par to uzzināšu, tad ar mums ir cauri." Ja viņai to vajag un es par to nezinu, mani tas arī nesatrauktu

Es tieši tāpat uzskatu. :) vārdus no mutes izrāvi :)

12.06.2014 15:06 |

Andie

3556

Reģ: 13.03.2013

Aizietu projām atpakaļ neatskatoties, tāpēc sevi nepiesienu un nevēlos veidot tādas attiecības ,kuras man radītu reālas saistības ,lai es vienmēr varētu aiziet projām. Man ar uzticēšanos ir ļoti,ļoti,ļoti problemātiski ,es to neizrādu un ikdienā arī nepievēršu uzmanību ,bet vienmēr paturu galvā ,ka tā var notikt, ka otra persona mani var piekāst, arī tagadējās attiecībās es to paturu galvā, izturos normāli un tā ,bet lai uzticēties pilnībā ,nē , es uz kaut ko tādu neesmu spējīga ,vienmēr turu acis vaļā un ar vēsu prātu.

12.06.2014 15:16 |

drostala

967

Reģ: 14.09.2009

Samaara, intelektu tas nepaceļ nekā. Bet tomēr... vismaz kaut kāda morālā kompensācija un apziņa, ka neesi naiva aita.
Un kā tev liekas labāk? Vecis nokrāpj, sieviete uzzina, piedod un turpina viņam būt uzticīga, cerot, ka tas vairs neatkārtosies? Protams, es runāju par tiem gadījumiem, kad paliek kopā pēc krāpšanas.

12.06.2014 15:18 |

Liepulapa

1196

Reģ: 28.01.2013

Man 18 jau seeeen aiz muguras, bet krāpšanu tāpat nepieņemtu. Un nekad neteiktu, ka ja par to neuzzinu, viss kārtībā. Es vienkārši nevarētu samierināties ar domu, ka ar mani nav gana, ka mans vīrietis skūpsta, glāsta citu sievieti un pēc tam nāk mājās pie manis. Es neesmu (vai precīzāk - nezinu, vai esmu) krāpta iepriekšējās attiecībās, bet tos vīriešus ļoti mīlēju.. Tomēr zinu, ka ja uzzinātu par kaut ko tādu - mūsu attiecības beigtos turpat uz vietas.

12.06.2014 15:20 |

kordelia

1368

Reģ: 03.01.2010

Kad es uzzināju par krāpšanu, es sevi vēl pusgadu pamocīju... un tikai tad aizgāju. Vajadzēja uzreiz tai pašā dienā. Ka es jums saku... pēc personīgās pieredzes ;) Labāk uzreiz un miers. nekādas ilūzijas, nekādas naivas cerības vai piedošanas. Kā ar nazi nost un miers.

12.06.2014 15:23 |

raccoon

2248

Reģ: 12.03.2009

Ja gribi mani krāpt, lūdzu, bet, ja es par to uzzināšu, tad ar mums ir cauri.

Šim es pilnīgi piekrītu, jo tas, ka jūs nezināt, ka jūs krāpj, nenozīmē, ka nekad neesat krāptas. Zinu vairākus gadījumus, kur pāris ir laimīgi kopā, bet vienam ir paslīdējusi kāja, par ko otra puse tā arī neuzzin. Nu mazums:) Tam cilvēkam vidrīzāk tas sānsolis pilnīgi neko nenozīmē. Un, manuprāt, aplams ir uzskats- ja vienreiz gadījās, gadīsies visulaiku.

12.06.2014 15:28 |