Mani kaitina cilvēki, kas bloķē ietves, celiņus. Piemēram, ieskrēju vakar tirgū pēc ogām. Cilvēku daudz, visi kā skudras vienā ritmā virzās pa celiņiem uz priekšu. Pēkšņi celiņa vidū apstājas divas vecenes sāk cilāt savu maisiņu saturu un klačoties. Celiņš nobloķēts, cilvēki var kaut vai pāri lidot - viņas stāv un sit klaču. It kā nevarētu paiet kaut kur maliņā un savus pirkumus cilāt tur.
Kaitina smēķētāji pieturās, pie luksoforiem. Un ļoti kaitina neaptēsti cilvēki stāvvietās. Vairākas reizes esmu sastapusies ar situāciju, kad stāvvieta pilna, vecis (tie vienmēr ir bijuši tieši vīrieši) apstājas, kur pagadās, nobloķējot iespēju apkārtējām mašīnām izbraukt, un viņam viss kārtībā. Ko darīs tie pārējie, viņu neuztrauc. Šādos gadījumos vienkārši braucu virsū. Parasti, ieraugot, cik tuvu pietuvojos viņa dārgajai mašīnai, lec iekšā un vāc prom no ceļa. Ir gan bijuši gadījumi, kad man nākas nolocīt mašīnas spoguļus un braukt pa centimetriem, lai tiktu no stāvvietas ārā. Diemžēl, pēdējā šāda reize, kad mani iesprostoja un es pa centimetriem mēģināju izbraukt, man beidzās ar ielocītām durvīm. Tagad tādi muļķi mani kaitina vēl vairāk.