piemēram, es uzskatu, ka sarunāšanās publiskās vietās, kur vairāk vai mazāk parasti ir klusums (pie ārsta rindā, autobusā), ir manieru trūkums. citiem gribot vai negribot jāklausās sarunas, kuras neinteresē. tajā brīdī jūtos tā, it kā pati būtu iekāpusi kāda privātajā telpā. cita lieta, ja divi cilvēki pieklusinātā balss tonī kaut ko pārrunā vai nezinu, zvana no darba vai īsi, neizplūstot atbild uz telefona zvanu, vai jebkas tamlīdzīgs, bet, ja kāds runā pa telefonu, un nemaz nekaunas pieklusināt balsi, bezmaz - ai, garlaicīgi, piezvanīšu draugam, lai paklačotos, nu tad tas ir nepatīkami.