Kaitinoshie cilveeki

Māmiņas, kuras saviem sīcīšiem ļauj visu! Ja ir pilns autobuss, bieži vien būs kāda, kurai viņas divgadnieks sēdēs blakus atsevišķā krēslā. Sliktākajā gadījumā viņš stāvēs tajā un sniegs koncertu visam autobusam. A māmiņa nemaz i neiedomāsies sīci paņemt klēpī, kaut gan tas rakstīts noteikumos (biļete bezmaksas, tāpēc jātur klēpī). Kronis visam bij pagājušajā nedēļā, kad no skolas braucu mājās. Pretī sēdēja māmiņa ar mazu puišeli, bet šoreiz viss ok, vietas pietika. Braucot spaidīju planšeti, skatos tajā, kad pēkšņi pa vidu man un planšetei parādās maza galva! Un pirkstiņi, kas spiež pogas! Maigi sakot, es autā... paskatos uz mammu, a šī.. neko! Smaida! Ķipa bezmazvai "neesi skopa, atļauj bērniņam paspaidīt"... ziniet, man ļoti patīk bērni, bet šitas mani tiešām nokaitināja. Palūdzu, vai viņa nevar bērnu paņemt pie sevis, uzmeta nāvīgi indīgo "ak tu, neaudzinātā jauniete, bērnu nīdēja" skatienu un paņēma mazo pie sevis... pirmo reizi kāds šitā nošokēja un nokaitināja.

Nēspēju atcerēties, kas mani pēdējo reizi aizkaitinajis. Nu līdz tādai stadijai, ka vāros un buros un gribētu ļaunu vārdu pateikt. Visi tik stilīgi prot aizsvilties, uzbļaut, respektu kačāt, bet mani kaitina mana neaizkaitinātība.

Nazīc,

Vispār jau jums nav jāklausās svešas telefona sarunas,tas arī ir nepieklājīgi.

Nu, izbeidz. Sarunu noklausīšanās ir stāvēšana aiz durvīm :D Ja sieviete skaļā balsī kaut ko muld sabiedriskajā, citiem NAV IZVĒLES- to visu dzirdēt vai nē. To nu par noklausīšanos nevar saukt, drīzāk- runātāja pati uzbāžās citiem ar savām personiskajām sarunām.
Turklāt, šie muļķīgie ieteikumi- klausies mūziku austiņās, ja traucē utt. Kāds sakars? Kāpēc man būtu jādara tas, ko nevēlos ( mazums, negribu vai vienkārši sāp galva) tikai tāpēc, ka viena nevar pieturēt savu maujamo pat atrodoties mazā, slēgtā * telpā* ar svešiem cilvēkiem?
Bante, nolaidies no saviem augstumiem, neesi tu ne ar ko labāka vai svarīgāka par citiem. Kāpēc kādam būtu jāizjūt diskomforts tikai tāpēc, ka tev pie pakaļas?

Un lai tik pamēģina ko teikt.

smiekli nāk!Domā, ka esi tik svarīga, ka tev neviens muti neaiztaisīs? Kļūdies, stipri kļūdies.

Tā kā esmu diez gan pacietīgs cilvēks, tad reti sanāk tā, ka aizsvilstos par sīkumiem, bet nu reizēm uznāk slikts garastāvoklis, un tad sīkumi var riktīgi nokaitināt.. Piemēram,
* Riteņbraucēji, kas bezmazvai brauc pa brauktuves vidu, ka mašīna nevar pabraukt garām. Ja vēl nepārtrauktā līnija, ka nevar apdzīt, nu tad vispār...
* Sievietes, kas mūžīgi aprunā katru garāmgājēju vai sab.transportā iekāpušo cilvēku par viņa izskatu, par to, cik tizlas kurpes vai tml. Atradušas problēmu..
* krievi, kas dzīvo Latvijā visu mūžu un nejēdz latviski iemācīties.
* cilvēki, kas runā tikai par sevi, un tikai dažreiz pieklājības pēc uzjautā, kā man klājas, bet atbildi nemaz negaida. ( piemēram, sarakstoties uzraksta "sk.")
* Cilvēki, kas sabiedriskajos stāv pie durvīm un bloķē izeju, pat ja transports ir pustukšs
* Vecie cilvēki, kuriem ir telefoni ar Mocarta polifonisko melodiju uz visskaļāko, un tad šie vēl neceļ kādas 10 min.
* Riebjas, ja aiztiek manas mantas bez atļaujas. Augstskolā ir tādi cilvēki, kas, sēžot man blakus, atļausies man zīmēt uz manas klades maliņas vai tml.
* Cilvēki, kas atnākuši uz lekciju un visu laiku jautā- ko viņa teica? Kāds bija pēdējais teikums? utt.
*Urlas, kas sabiedriskajā liek savus krievu tuciniekus uz skaļruni telefonā
* Nepatīk, ja cilvēks runā, runā, runā... un nevar apstāties.
* Tipi, kas izdomā savus belašus ēst piebāztā sabiedriskajā.
* Autobraucēji, kas lielveikala stāvvietās neievēro labās rokas likumu... Liekas, ka tur vispār neviens nav dzirdējis par labās rokas likumu.. -.-

Kaitina cilvēki, kuri nerespektē citus. Piemēram, te jau minētais gadījums ar bankomātiem - bieži ir tā, ka aiz cilvēka sastājas milzu rinda, bet viņš vispār neiespringst un lēnā garā kaut ko tur čubinās vēl pēc kartes izņemšanas no bankomāta.

Un ir cilvēki, kuri mani kaitina neizskaidrojamu iemeslu dēļ. Cilvēks vnk nesimpatizē un kaitina viss, ko viņš dara. Paldies Dievam, tādi gadās reti :D

1.Kaitina, kad cilvēki iet pa velosipēdistiem paredzēto ceļa pusi. Vēl trakāk ir tad, ja kādas tantiņas (vai jebkurš cits cilvēks), apstājas ceļa vidū un sāk runāt.
2.Kad teikumā vārdu dēļ novieto nepareizi, piemēram, dēļ vēja.
3.Kaitina, kad cilvēks ka vietā saka kad un otrādi.
4.Kaitina twitterī un jebkur citur atrodamie "gudrie" dzīves un mīlestības tekstiņi, kurus ir izdomājuši kaut kādi bērni, kuri domā, ka ir pieredzējuši visās dzīves jomās.
5.Kaitina, kad lielās.
6.Kaitina, kad iesāk runāt, bet nepabeidz sakāmo līdz galam.
7.Cilvēki, kuri skaļi runā pa telefonu.
8.Cilvēki, kuri izsaka dažādus komentārus brīdī, kad skrienu.
9.Izlutināti bērni.
10.Cilvēki, kuri regulāri kavē.

Es nesaprotu, ko var besīties par telefonu sabiedriskajā - ja man zvana kāds es pacelšu un noskaidrošu, kas noticis, varbūt kaut kas svarīgs cilvēkam sakāms(kas nevar gaidīt stundu, kamēr es nonākšu līdz mājām) un man vienalga, ka kaut kādām princesēm tāpēc būs problēmas. Gribētu redzēt, kā pašas neceltu klausuli un ignorētu, ja zvanītu visu dienu gaidīts zvans.
Mani kaitina tādas princeses, kas vienmēr ar visu ir neapmierinātas. Dari ko darīdams - vienalga kaut ko dirš neapmierinātas. Pat ja stāvēsi vienkārši blakus, tāpat atradīs par ko neapmierināti purpināt.
Kaitina pretīgi smirdoši smēķētāji un mātes, kas nejēdz savus sīkaļas savākt. Vēl nesen viens man sabiedriskajā gandrīz sāka pa somu rakāties un māte tikai sēž un smaida kā stulba zoss. Kad es augu, man mamma neļāva svešiem cilvēkiem pie somām līst un taisīt tās vaļā.
Pēdējā laikā ļoti kaitina riteņbraucēji, kuri brauc uz kājām, lai gan es neeju pa riteņbraucēju celiņu, bet pa gājēju ietves malu(nevis pa vidu, bet pa malu). Iedomājušies no sevis nezin kādus dievus tikai tāpēc, ka min pedāļus.

Kaitina twitterī un jebkur citur atrodamie "gudrie" dzīves un mīlestības tekstiņi, kurus ir izdomājuši kaut kādi bērni, kuri domā, ka ir pieredzējuši visās dzīves jomās.

Tie ir smieklīgi :D:D:D
Es vienmēr varu nosmieties par lielās mīlestības zaudēšanas sāpju citātiem, kad tie nāk no kāda, kuram ir 12 gadu un kuram vispirms vajadzētu izaugt un tad par mīlestības ciešanām runāt :D

Kādas te visas sensitīvas dvēseles! :D
Problēmas ar to, ka citi ir lēni, var izbeigt, ja pats pārstāj čammāties un nemēģina visu darīt pēdējā brīdī.
Kas jums liek sekot tiem 12gadniekiem twitterī?
Vai tiešām tik ļoti skauž, ka citiem ir ar ko parunāt pa telefonu, bet jums nē?
Cik vājiem nerviem ir jābūt, lai kaitinātu tie, kas brokastīs ir ēduši desu?
WTF???

Mani laikam spēj kaitināt tikai tie, kam vienmēr viss kaitina. Cik var par visu pīkstēt?

Un par pasaules nabām sevi iedomājas tās, kas nevar izvilkt pēcpusi no mājas laicīgi un tad vaino visus, kam nekur nav jāsteidzas, pie tā, ka pašas kavē.
Tām, kam patīk grūstīt tos, kas uz trotuāriem stāv vai lēnu iet. Man ir viena paziņa, kas tos, kas viņu tīšām pagrūž (Un tas nav nemanāmi, sajaukt nevar), gāž zemē. Jums nav tiesību kādu grūst tāpēc, ka viņš neuzvedas jums pa prātam.

Šodien tieši izbesīja viena dura (atvainojos, par izteicienu :D ) ar savu neaudzināto sīkaļu (varētu ap gadiem 3 būt).
Situācija tāda - aizbraucām pie draugiem gaļu pacept uz privātmāju, tā kā bija pavairāk mašīnu, tad iebraucamie vārti vaļā stāvēja. Mums līdz bija abi suņi, mazākais nesen bija operēts, tāpēc visu laiki snauda pie mašīnas (kādu metru no vārtiem). Iet garām tā dura,viņas knēvelis pēkšņi pieskrien pie suņa un sāk viņu bakstīt, tā aita tikai priecīgi noskatās kā viņas lolojums jaunu rotaļlietu atrada, bet man panika, jo nebiju piefiksējusi, kur otrs suns (īpaši uz aizsardzību trenēts dobermanis) atrodas. Protams, pēc dažām sekundēm suns jau ir uzlidojis sīkajam virsū, sīkais krītot pret mašīnu galvu pārsita un izskatījās, ka arī roku salauza, labi, ka suns trenēts un kost nesāka, bet ar zobu atņirgšanu un rūkšanu pietika, lai ātrie sīkam vēl šoku papildus konstatētu.
Kamēr ātros un policiju gaidījām, tā dura puspagastu piebļāva par to, kā mēs viņas paklausīgajam un labajam bērniņam uzbrukām. Paveicās, ka policisti un bērna tēvs saprātīgi bija, tēvs nolamāja sievu un atvainojās mums.
Nu cik ļoti ir jāienīst savs bērns, lai ļautu viņam pie svešiem suņiem privātteritorijā līst?!
Tāpēc ar šodienu jaunās māmiņas ar neaudzinātiem sīkajiem ir mana kaitinošāko lietu topa augšgalā! :D

Darla, kā es tevi saprotu.
Tiešām paveicās ar saprātīgo tēvu, jo savādāk nepatikšanas tev un dobermanim.

Bet, jā, kā jau minēju, šādi neaudzināti sīkie, man uzdzen pretīgumu.

Žēl, ka nevar ar likumu aizliegt stulbiem cilvēkiem bērnus taisīt.. :D

Man ļoti daudz kas besī, bet piestrādāju pie saviem nerviem un attieksmes, jo nedrīkst sajāt noskaņojumu sev katru reizi, kad kaut kas nenotiek pēc mana prāta :D
Godīgi sakot, esmu nedaudz pārsteigta, ka te daudzām besī lēni cilvēki. Aha, es arī mēdzu būt nedaudz lēna, bet...ne visos gadījumos tas ir kaut kas baigi briesmīgs :D Dāmas te komentē, ka, redz, nepatīkot ilgā atrašanās tualetē... Ak, vai, nabaga nervi. Tak lai iet cilvēks un tup kabīnītē, cik uziet.
Man tieši dažreiz kaitina tie, kuri visur steidzas un, pasarg-dievs!, nākas kādu darbību ilgāk veikt, uzreiz nabadziņiem visi nervi čupā. Piemēram, ja eju ar kādu iepirkties, tad nepatīk, ja cilvēks sāk čīkstēt, ka es baigi ilgi izvēlos, ko pirkt.
Man lēnīgums riebjas tad, kad tas pāriet riktīgā kavēšanā, plānu jaukšanā un pārcelšanā. Ja cilvēks vienkārši nesteidzas, bet visu paspēj, tad ok. Bet, ja bremzīguma dēļ regulāri tiek nokavēta satikšanās vai kādas svarīgas darīšanas, tad gan varu izbesīties, jo, atvainojiet un piedodiet, ja gribas "lēnoties" un "relaksēti visu darīt", tad jāsāk visu darīt jau vairākas stundas iepriekš :D
Tā pa īstam kaitina tie cilvēki, kas atradīs, par ko aprunāt un uzvelt vainu pat tad, ja tas otrs vispār nekādā veidā nebūs ne aizskāris, ne pat baigi komunicējis ar to aprunātāju.
Pasaules nabas arī nepatīk, jo nevaru saprast, kā vienam no visiem cilvēkiem var ienākt prātā, ka, lūk, viņa viedoklis un gaume ir kaut kripatiņu augstāk par kāda cita cilvēka viedokli/gaumi/dzīvesveidu/vienalga ko.

1. Mani kaitina pārāk pozitīvi cilvēki. Zinu vairākus tādus, kuri vai nu tēlo vai no dabas tādi, bet viņiem viss vienmēr ir labi. Kaut kāda nelaime ar viņiem notiek, šie smaida, kaut kas nomirst, tāpat neparāda savas cilvēcīgās emocijas utt. Man tas šķiet nedabīgi.

2. Kaitina aizspriedumaini, stereotipiem pilni cilvēki. Vēl trakāk ir, ja cilvēki diskriminē kādu viņa tautības vai rases dēļ.

3. Kaitina bērnu visatļautība, kad vecāki neliekas par to ne ziņis. Svešu mantu aiztikšana, traucēšana citiem kafejnīcās, dzīvnieku mocīšana utt. Un kad kāds svešs cilvēks par to aizrāda vai nomocītais suns sāk rūkt/kost, tad uzreiz visa pasaule vainīga un ļauna, tikai ne bērniņš un viņa mamma.

Mani kaitina cilvēki, kas aprunā citus, jaucas viņu privātajā dzīvē, rasisti un nacisti, un tādi kurus es saucu par tirgus tantēm, kas var publiski uzbļaut, pazemot, utt.

Vēl visādi smakojošie besī, it īpaši, kuri brokastīs ēd desu maizes.

Esmu pārsmējusies! :D Nopietni? Kāda Tev daļa, ko cits ēd brokastīs? :D :D :D

Man vienreiz gadījās vilcienā smuka situācija: piesēžas pie manis trīs vīrieši klāt, sāk spēlēt kārtis, viss it kā kaut cik ok līdz brīdim kad viens izņem no maisiņa desas luņķi un sāk grauzt to. Protams, smirdēja. :D Mani tas nekaitināja un nesadusmoja, bet nu patīkami nebija - piecēlos un aizgāju sēdēt citur.

Darla, paga... sieviete ar bērnu arī piedalījās viesībās vai vienkārši pa ielu gāja garām?

Mincis, pa ielu gāja, nebija nevienam pazīstama. Pie pazīstamajiem izlaistajiem knēveļiem es nekad suņus tuvumā nelaižu.

Darla- nu tad jau tiešām sievietei nebij pilni simts... lai savu bērnu laistu SVEŠĀ sētā pie SVEŠIEM suņiem... nu tur ļoti interesantai domāšanai jābūt. Šausmas.

Vispār drausmīga situācija, jo bērnam var tas palikt atmiņā uz mūžu. Man ar vīru vienmēr ir strīds par šito, jo es bērnam neļauju tuvoties suņiem, žēl bērniņa.