SEVIS MOTIVĒŠANA

kā saglabājat pozitīvu pašvērtējumu tad, kad liekas, ka esat neglītas, stulbas un visādā citādā ziņā nekam nederīgas

Tā nemēdzu justies. Esmu iemācījusies sev nebārstīt pelnus uz galvas. Jā, ir dienas, kad liekas, ka izskatos ne sevišķi, iecerētais nepadodas un arī noskaņojums slikts. Bet tas pāriet.

Kā Jūs sevi motivējat sportot, nodarboties ar kādu hobiju, būt skaistām

Es nevaru iedomāties, kāpēc tam vajadzētu papildu motivāciju. Manuprāt, ikvienam ir patīkami ar prieku skatīties spogulī un būt foršam, interesantam cilvēkam.
Pēc dabas esmu perfekcioniste un man vienmēr visu vajag vislabāk.

kad uznāk tas bezcerīgais brīdis, (PMS laikā) tad es tur neko nevaru izdarīt, gaidu kad vienkārši pāriet. Nākošā dienā viss ir kārtībā.

Nezinu, kas man šobrīd par periodu, bet kaut kādas 2 nedēļas jau rokas nolaidušās.:( Nesaskatu vairs jēgu tam ko esmu darījusi. Varbūt tas pārejošs posms, bet kaut kā nepatīkami, ka tik ilgi tas tā notiek. Nu jā un tapēc gribēju citu meiteņu viedokli uzzināt, kā viņas to pārvar:)

Sports man ir ieradums jau, ja es neesmu bijusi skriet ,tad esmu pats nelabais, kājas pašas aizvelk ķermeni, jo tvaiku vajag nolaist.
Kad jūtos nekam nederīga ,tad eju skriet, kad ir besis ,eju skriet, kad gribu padomāt ,tad eju skriet ,vārdu sakot ,es jau tgd eju skriet:D

andie:) es arī tagad sagribēju skriet. Laikam jāpamēģina kustēties...ar sevis žēlošanu jau tālu netikšu:D

Netiksi gan nekur tālu:D

Tas ir paarejoshi.;)
Man PMS laikaa arii iiahsi daudz tarakaanu saveidojas, bet tas ir periods taads.
Domaaju, ka lielai daljai uzsaakot darboties ar sevi, uznaak briidis, kad liekas-nu nav jeegas, bet tad atkal sanjemas un aiziet! Tas ir normaali.

kā saglabājat pozitīvu pašvērtējumu tad, kad liekas, ka esat neglītas, stulbas un visādā citādā ziņā nekam nederīgas

Es gaidu, kad pāriet šīs domas. Vienkārši, man nestrādā kaut kādi mākslīgi veidi, kā tajā brīdī mainīt domas(ja es domāju, ka izskatos drausmīgi, tad es nevaru stāvēt pie spoguļa un klāstīt sev, cik satriecoši skaista esmu).

Hobijiem man motivāciju līdz šim nav vajadzējis. Nu, es domāju - tādu papildus, jo es daru lietas, kas man patīk un tāpēc man vnk gribas to darīt, bez speciālas papildus motivācijas.

Citādi...nu, nezinu, vai to var nosaukt par motivāciju(drīzāk varbūt sava veida atgādinājumu savākties), bet sev plauktiņā redzamā vietā izprintēju un noliku šos. Kaut kā...palīdz:

Kad jūtos nekam nederīga ,tad eju skriet, kad ir besis ,eju skriet, kad gribu padomāt ,tad eju skriet ,vārdu sakot ,es jau tgd eju skriet

Man līdzīgi:D Kādreiz ēdu saldumus uz kreņķiem, bet tas situāciju tik pasliktināja:D

Kā Jūs sevi motivējat sportot

Piemēram, es sāku skriet pēc tam, kad izlasīju interviju ar savu iemīļoto austrāliešu aktieri, kurā viņš stāsta, ka viņam ir mērķis uzturēt sevi labā formā /būt tievam pat 70 gadu vecumā. Man palika neērti, ka es, būdama jauna meitene, sēžu uz dīvāna un neko nedaru. Man tas bija wake up call. Neatceros, ka būtu bijis slinkums skriet. Tā lieta ir aizgājusi. :)

Par hobijiem.
Es esmu sava hobija vergs vārda vistiešākajā nozīmē. Man šajā ziņā nav sevi jāmotivē. Tas tāpēc, ka hobijs ir saistīts ar talantu, kas man tika ielikts jau šūpulī. Un tad, kad nododos hobijam, mana sirds gavilē. :)

kā saglabājat pozitīvu pašvērtējumu tad, kad liekas, ka esat neglītas, stulbas un visādā citādā ziņā nekam nederīgas

Es mierinu sevi ar domu, ka pat apstājies pulkstenis rāda pareizu laiku divas reizes diennaktī (P.Koelju). :)