Nevienu svešinieku nelaižu iekšā. Tā kā mani kaimiņi ir krimināli idiņi, tad es viņiem arī durvis vaļā netaisu. Man vienalga, ko viņiem vajag un man vienalga, ko kkādiem svešiniekiem vajag - durvis vaļā neveru. Paskatos pa actiņu, kas tas ir(ja stulbais kaimiņš, tad sagatavoju telefonu - ja neliksies mierā un sāks spārdīt vai apskādēt durvis, zvanīšu policijai), bet durvis vaļā neveru.
Kad draugs ir dzīvoklī, tad ir mazliet savādāk - tad šad tad atveram(viņš atver, jo viņam jau vienalga, ja vajadzēs aizstāvēties, tad iegāzīs pa seju mierīgi). Ir smieklīgi bijis. Nesen atvēra durvis, es no virtuves dzirdu: ''Mēs atnācām, jo nevēlamies, lai jums būtu jādzīvo ciešanās''. Izrādījās, kārtējie sektanti :D Sarēcāmies un draugs aizsūtīja pie kaimiņiem.
Vārdu sakot, kad es esmu viena, tad veru vaļā tikai pazīstamiem cilvēkiem. Vai arī, ja zinu, ka kāds nāks(piemēram, ja es pasūtu picu, tad loģiski, ka atvēršu tam, kas to man atvedīs).
Konkrētajā situācijā, sarunātu, lai svešais brauc tad, kad ir mans draugs mājās.