Kubiete klusums.
Neiesim galējībās. :D Runa ir par jaunām meitenēm, sievietēm. Un nav svarīgi cik bērnu dzemdēts vai cik kurai gadu. Sieviete paliek sieviete un katra var sevi mainīt pēc savas patikas. Tās, kuras saka, ka nevar, attaisnojas ar iedzimtību vai laika trūkumu, bet mēs visas labi zinam, ka tās ir muļķības. Guļot gultā ar čipsa paku rokās un skatoties Tv, miziņa pati no sevis nezūd. Tieši tāpat kā - pati no zila gaisa nerodas. Tas ir dzīvesvieds, uzturs, attieksme, galu galā.
Jautājums bija, citēju - Cik no jums vispār apzinās un atzīst, ka esat apelsīna miziņas upuri? Vai cīnaties ar to, vai vienkārši sadzīvojat? Nesāksim viena otru tirdīt :D