Situācija ir tāda - manam vīrietim ir draugs, kuram ir sieva un viņa mani nevar ciest. Kāpēc - to es nezinu, bet jau pirmajā reizē, kad tiku ar viņu iepazīstināta, viņas attieksme pret mani ir nicinoša. Nu labi, nav jau uzreiz jādraudzējas, bet var taču vismaz pieklājīgi izturēties. Labākajā gadījumā viņa man kaut ko ledainā tonī pasaka, bet pārsvarā vispār izliekas, ka manis tur nav. Runā kaut ko ar manu vīrieti, skatās viņam visu laiku acīs un es ķipa tur vispār neesmu. Apmēram kaut kā tā: čau, nu tad atbrauci ciemos (lai gan es arī turpat stāvu), kā tad tev iet? ko tu pa Jāņiem darīsi utt. Draugs protams, veinmēr atbild - mēs to un to.. Ja es kaut ko pasaku, tad izliekas, ka nedzird. Nu nezinu, jūtos stulbi. Man ir aizdomas, ka viņai mans draugs patīk, tāpēc viņa tā, bet nu ceru, ka kļūdos.
Vakar atkal bijām pie viņiem un mani nervi atkal čupā, nu kāpēc vajag tik pretīgi izturēties?
Skaidrs, ka vislabāk jau būtu no viņas izvairīties un nesatikties, ko es arī cenšos darīt, bet tomēr tas ir mana drauga labākais draugs un es negribu aizliegt viņiem tikties, bet viņš vienmēr grib mani ņemt līdzi, lai gan es mudinu viņu kādreiz aiziet vienam pie viņiem.
Kā jūs rīkotos manā vietā? Jums noteikti arī ir kāds cilvēks, kurš jūs necieš, kā jūs pret viņu izturaties?