Trešdien, kad staigājos pa centrāltirgu, redzēju Latvijas zemenītes.
Man radās baigā ideja, ko varētu saldajā šodien uztaisīt, neko īpašu, bet tomēr- putukrējumu ar rīsiem, kas ir iekšā sajaukti, laikam to sauc par rīsu krēmu? Es nezinu, kā to var tā labi nosaukt, vēl zemenītes piejaukt klāt tam visam. Mans mīļais to ļoti novērtēs, jo nekad neko tādu neesmu gatavojusi priekš viņa. Mums ir tikai kopā dzīvošanas sākums. Kad man bija atvaļinājums, mēnesi biju pie viņa, to saucām par melnrakstu kopā dzīvošanai. Lai zinātu, vai vispār varēsim viens otru izturēt. :)
Esmu bezgala laimīga. Draugam šodien pēdējā darba diena pirms atvaļinājuma. :))
Svētdien uz Latviju atbrauks viņa vecākā māsa. Dzīvē viņu neesmu satikusi. Viņa ir tā, kurai ir jāsaka paldies, ka mans draugs ir tik vienreizējs! Tikai ir viena problēma, kurai es saprotu, ka vienkārši nu NEDRĪKST būt. Kad viņa atbrauks, man bail, ka es jutīšos atstumta un draugs nepievērsīs uzmanību, līdz ar būšu neiederīga. Zinu, zinu, stulbas domas. Labi, ka vismaz apzinos, ka tad viņa uzmanība nebūs man. Ja neapzinātos, tad būtu liels šoks un neizpratne, kad tā notiktu. Es neko ar sevi nevaru padarīt, bet dusmoties un būt greizsirdīga es nedrīkstu. Būs jāvaldās!
Saulainu jums šo dieniņu, dāmas! :*
684
