Ai, meitenes, man ir grūti...
grūti sev atzīt, ka attiecības nav tādas, kā būtu jābūt...
ar vīru esam kopā jau gandrīz 9 gadus, precējušies mazāk, bet man ir uznākusi krīze...sava krīze-cilvēks ļoti labs, ideāli izturas, nu, praktiski nav, kur piesieties...bet es ar savu krīzi.
Man ir tāda sajūta, ka viņš mani kaut kā nepievelk, seksu negribas utt.
Pārtraukt negribas, bet negribas mocīt ne viņu, ne sevi..
Es pat nezinu, ko gribu no jums-varbūt mierinājumu, varbūt sapurināšanu, varbūt padomu....
tikai nesakiet, lai aizbraucam uz viesu namu divatā utt. atpūsties, tas nav risinājums :)
Gaidu kādu viedokli :)