brīvība vīrietim

Nafig to brīvību, jātur cieši savās važās.

Vadies pēc sajūtām, nevis pēc tā, ko kāds kādreiz izteicis. :)

Unknown tu patiešām velētos dzīvot, nespējot pat elpot bez sievietes ziņas? :D

Nezinu kā par vīriešiem, jo parasti esmu tā, kam vajag mazāk uzmanības, nekā otrai pusei. Pārāk bieži zvani, sms smacē nost.

Kuram gan patīk, ka viņu ierobežo? Brīvībai jābūt, tomēr piesien pie pavadiņas, tādas pagarākas

194 Tas bija jāuztver sarkastiski.
Tur ir sava veida ķīmija, ja pa daudz, tad ir slikti, ja pa īsu pavadiņa tad arī..

Jā,ierobežot ganm nevaig.
Bet cilvēki jau ir dažādi- vienam patīk,ka zvana /raksta bieži,citam tieši pretēji.

Man liekas, ka svarīgāk, ka šādos jautājumos abiem ir līdzīga uztvere. Lai nav tā, ka satiekas brīvības mīļotājs un privātīpašnieks un tad bēdājs, jo vai nu viens grib iet kur pašam patīk un otrs jūtas nedrošs, kļūst greizsirdīgs, vai arī privātīpašnieks uzstāda "7 vakari nedēļā mājās" sistēmu un otrs jūtas "piesiets" un bez elpas. Parasti jau, ja abi ir privātīpašnieki vai brīvību mīlošie, tad tie zobratiņi tā pareizi sagriežas.

Nezinu par to,cik lielu brīvību vajag dot,bet esmu ievērojusi,ka manam vīrietim uz izklaidēm un ''5dienas pasēdēšanām ar čomiem'' nemaz nevelk.
Pagaidām kopā nedzīvojam, pa dienu,kamēr abi esam darbā,apmaināmies ar pāris sms,vakarā tiekamies. (Tiekamies praktiski katru dienu,brīvdienās mēdzam arī atpūsties viens no otra,katrs savā galā ) :)

Kāpēc vispār jāierobežo? Varu pateikt kādu brīvību nevajag atņemt -
1)soc.port. un telefona izmantošanas brīvību
2)puišu vakarus (nepukstēt, ka tevi neņem līdzi, jo mums taču arī patīk meiteņu vakari)

Un brīvdienās,kad kopā neesam,tad vairākas reizes dienā sazvanamies,mazliet pačatojam,izstāstam viens otram ko daram,kā iet u.tt :D

Manējais ar draugiem tiekas reizi pāris mēnešos, tāpat es ar draudzenēm. Ikdienu pavadām kopā, ja viņš ir darbā - uzrakstam kādu sms viens otram, kā iet, cikos būs mājās utt. Pirms gada, kad viņš mācījās citur, bet es Rīgā - sazvanījāmies, pa vidu sms vai skype. Mums tā ir pieņemts un man liktos dīvaini, ja kaut kas mainītos. Bet, piemēram, ar bijušo draugu bija normāli nesazināties pat dienām ilgi. Tajā attiecību modelī man tas likās normāli.
Ar to gribēju teikt, ka tādas lietas katram pārim ir atšķirīgas, kas, manuprāt, būtu jāizrunā, lai nesanāk kā iepriekšminēts - zobratiņi nelīmējas kopā un sākas strīdi.

nu nevienam gluzi nepatiktu attiecibas ja par katru sikumu jaatskaitas ar ko runa, ko tu nopirki, kapec un kada sakaraa.
Geeze, es butu beigta. Ka jau cita diskusijaa teicu, ja nav savstarpeejas uzticiibas, attiecibam nav jeega.

Es nezinaaju, ka paaraak biezha zvaniishanaas vai iiszinjas kaut kaadaa veidaa ierobezho briiviibu. Izklausaas vienkaarshi peec uzbaaziibas, nevis censhanaas ierobezhot otra cilveeku briiviibu. Tas taa.

DEMOISELLLE, uzbasanas nevienam nepatik. Jebkuru sooner or later tas izsitiis no slieeedem jebkuru.

nu tas jaa, bet vai taa ir briiviibas ierobezhoshana? Man liekas, ka nee. Taa ierobezhoshana driizaak asocieejas ar meiteneem, kas suuta tos sms un zvanaas kaados konkreetos briizhos - kad puisis ir balliitee, piemeeram: "miiljais cikos buusi maajaas?", "ar ko tu esi?", "BRAUC MAAJAAS" :D

Atbildot uz teemas jautaajumu - briiviiba viirietim ir jaadod, cik vinsh grib. Ne jau visi taa alkst peec baigaas briiviibas.

Nez, man liekas, ka tās 500 sms pa dienu, ar jautājumiem: "Ko Tu dari?", "Un ko tagad dari?", "Un tagad?", jau ir par traku. Parasti tie, kas no sākuma šādi uzvedās, beigās arī ir tie, kas pieprasa, lai mājās sēdētu 7 vakarus nedēļā un, ja kaut kur arī palaiž, tad arī sākas "Tu tur vēl ilgi?", "Ko Tu tur dari?", "Kad būsi mājās?" un "Kāpēc Tevis vēl nav mājās?".
Vairāk nekā skaidrs, ka cilvēkam ar sevi vien ir par maz.
Domāju, ka tas strādā neatkarīgi no dzimuma un mums pret vīriešiem arī nebūtu tā jāizturas.

Esmu redzeejusi, kaa "briiviibas doshana viirietim" izpauzhas ilgterminjaa. Sieviete seezh maajaas ar beernu un vinjai nav ne jausmas, kur viirietis blandaas un kad buus atpakalj. Suns met spalvu, ne tikumu. Ne vienmeer taa notiek, bet ir veerts apdomaat, kaapeec un cik daudz "briiviibas" vajag. Lai gan jociigi tas viss izklausaas-vai tad buushana ar sievieti ir cieshanas nevis briiva izveele? Vai tad briiva izveele nav briiviiba?

Ikminuutes sazinaashanaas ir maanija, apseestiiba un otram ljoti trauceejosha. Bet tai nav sakara ar "briiviibas doshanu".

klarlack, tā jau nav brīvības došana. Tā ir necieņa pret sievieti.
Saki, cik laimīga Tu pati būtu attiecībās, kurās bez otras puses nevari spert pat soli? Tu aizej ar draudzeni sestdienā pastaigāt pa veikaliem un Tev ik pa 15 minūtēm zvana vai sūta sms ar jautājumiem, kad būsi mājās - tas sākas 30 min pēc tam, kad esi izgājusi no mājām. Forši?

es nesaprotu šito apzīmējumu "brīvības sniegšana". Kas tu kāda cietuma uzraudze, kas saslēdz nabagu važās un viņam lemts redzēt saules gaismu tikai tad, kad tev labpatīkas?

Par mani.Kad dzīvojām dažādās pilsētās, tad sazinājāmies pēc vajadzības un garastāvokļa. Itin bieži iztikām ar 1 sms pirms gulētiešanas: "Kā tev iet? Man gāja tā un šitā.Ar labu nakti, bučas". Dažreiz whatsapā visu vakaru nosēdējām. Un tgd, kad dzīvojam kopā, darba laikā, ja nerodas nekādi jautājumi, neuzbāžamies ar zvaniem un sms.

Es tā padomāju- ja man katru dienu vairākas reizes zvanītu un prasītu ko daru, laikam prātā sajuktu :D