nu ja...
Interesanti, kad mēs puišu runājam un nonākam pie - a kas būs ja būs... - tad doma, ka būtu jāpamet, bet bieži jatzīst, ka pamest jebkuros atpstākļos ir grūti vai pat neiespējami ja nodzīvots labs laiciņš. Bijušajai jau ir čalis bet es reāli pieķeru sevi pie domas, ka tas čalis 100% grib pamest bet nekad nespēs. Secinu ka mēs nemīlam. Vienkārši nespējam panest. Interesanti kas tie par hormoniem un kapēc dievs tadus sūdus devis?