Es laikam arī nespētu par vīrieti līdz galam uzskatīt tādu, kas nevar nodrošināt VISMAZ sevi. Ar draugu sākām satikties, kad viņš dzīvoja kojās. Satikāmies, naudīgos nekad neesmu medījusi vai vispār uz naudas lietām koncentrējusies. Teica, ka dievina mani un grib dzīvot kopā un dēļ tā ir gatavs kalnus gāzt. Es uzreiz teicu, ka tas no manas puses nav iespējams, jo visa alga aiziet palīdzot mātei izlīst no parādiem (pagaidām). Uz ko atbilde bija, kā es vispār varu iedomāties, ka viņš man kaut santīmu jautās! Tā nu arī ir- nevienu pašu rēķinu neesmu maksājusi, veikalā vienmēr maksā viņš, vēl arī manai mammai palīdzēja sākumā ar finansēm (tagad vairs nav jāpalīdz). Tagad, kad manā ģimenē ar finansēm viss sāk atrisināties, es piedalos pārtikas utml preču iegādē, bet rēķinus tāpat man neļauj maksāt. Tas tikai pierāda to, ka ja ir pareizā motivācija, cilvēks arī dienām un naktīm strādās un rausies, lai dabūtu ko grib- labu darbu, dzīvokli utt. Bet diemžēl ja tās motivācijas nav, tad nekas tur nepalīdzēs.