Aj, man arī ir bijuši daudz tādu gadījumu :D
Es esmu centrā, tur kur tas zelta zivtiņas tunelis, nošļūkusi uz dibena pa tām trepēm. Labi ja es vēl būtu ar kādu, tad varētu ierēkt, bet tā viena pati.
Tad vēl bija gadījums, kad bijām ar draudzeni un viņas brāli. Draudzene beigās aizbrauca mājasās, bet tas brālis brauca uz centru ar to pašu autiņu, ar ko es uz mājām. Nu, , tā runājāmies un pienāca viņa pietura, un es nezinu kāpēc, bet man tā automātiski atvērās rokas, nu, tipa lai apskautu viņu uz atvadām, bet viņš nenoreaģēja un izkāpa ārā, tieši tajā brīdī, kad biju pieliekusies viņu apskaut! Ārprāts, kāds man bija kauns, gan no viņa, gan visiem pārējiem cilvēkiem autobusā.
Bija arī gadījums, kad braucu tramvajā no friziera, , tāda smuka frizūra man bija un kaut kāda sieviete visu laiku skatījās uz mani. Es protams sadomājusies cik man skaista frizūra un baigi lepnā. Ar augsti paceltu galvu, savos augstajos papēžos kāpju ārā no tramvaja un man kāja aizķērās, un no tramvaja es izlidoju! Ar muti pa priekšu! :D psts trakākais nebija tas, ka visi uz mani skatījās, bet gan tas, ka es braucu uz randiņu ar puisi un viņš mani tajā pieturā gaidīja un visu redzēja! :D
Nu, un bērnībā ir gadījies daudz, reiz nevarēju uzkāpt kokā. Puisis kas man ļoti patika, piedāvājās mani uzcelt. Es parlaimiga. Bet kad viņš mani pacēla un es karājos ar puskermeni uz zara, viņš man novilja bikses. Tā es karājos uz tā koka ar pliku dibenu.
Ir gadījies kaut ko tik aizrautīgi stāstīt, ka man siekalas izlido no mutes :D