Es esmu strādājusi par oficianti (tiesa gan, ka jau vairāk kā pirms 10 gadiem) un tur es sapratu, ka asinis pa degunu nāks ārā kā es mācīšos, lai vairāk nekad dzīvē nevajadzētu strādāt šajā darbā. Es arī strādāju 3 caur 3. Bet tas nozīmē, ka tev kā viesmīlei jābūt darbā pusstundu agrāk par darba dienas sākumu, jo vajag pārbaudīt vai ar galdiem viss ok, vai ēdienkartes kārtībā un tt. (iespējams, citās vietās to dara zāles pārzinis vai vēl kāds cits). Mājās arī nevari aiziet tiklīdz darba laiks beidzas, jo ir viesi, kas vienalga sēž, pat, ja viņiem saka, ka mūsu darba laiks, diemžēl, ir beidzies un ir atnests rēķins. Darba stundas (vismaz man toreiz sanāca) kādas 14-15 dienā. Pēc tādām 3 dienām esi kā izspiests citrons. Pārslodze liela un maksā tikai norunāto summu (mēnešalgu) un reāli sanāk, ka stundas likme ir zemāka par minimālo (bet tā ir mana pieredze pirms 10 gadiem). Dzeramnauda ir. Bet ir ļoti atkaŗiga no vietas, no tevis pašas (cik jauka un viesmīlīga esi). Zinu, ka citās vietās dzeramnauda tiek mesta "kopējā katlā" un dienas beigās, vei nedēļas beigās, vai pat mēneša beigās to sadala uz visiem darbinikeim (arī pavāriem, apkopējām, menedžeriem un tt.) un tu dabūsi "vidējo aritmētisko", nevis pašas nopelnīto. Un jā..."darbs ar cilvēkiem", kas nozīmē, ja kādam nepatīk zupa, tad vainīga esi tu, jo pavāru jau klients neredz. īsāk sakot, es izvēlētos veikalu :D