Tu raugies ka aizskrien dienas nemanami
ka tas izgaist,lai dotu celu kautkam jaunam.
Tu aizver acis,lai sapnim durvis atvertu,jaunai dienai logu pavertu.
Palukojies visapkart,ielukojies pasaulei acis,iespejams ka ta tev ko sacis.
Tu centisies panakt neiespejamo,apstadinat laiku,kaut uz mirkli vien.
Tomer dienas ta vai ta skrien.
Un atkal tu raudzisies ka toreiz,kad diena pec dienas aizskreja,ka laiku apstadinat nespeji,
lai ko ari tu daritu.
Loti atvainojos pa kludam jau ieprieks;)
121
