Runāt, kad dusmas vai nē?

Grūti ir , neviens jau nav ideāls bet visam ko saka ir kāda robeža.

Leseda, traki jums izklausās...

Ieteiktu sākt censties kontrolēt savas dusmas. Lai vispār tādas nav. Kur rodas dusmas?? Kādēļ?
Ir jāizanalizē sevi.
Es nevaru saprast.. kā var cilvēku sakaitināt, lai viņš mestos ar cirvi kādam,piemēram, virsu. No kurienes tajā cilvēkā tads negatīvisms? ?? Par pilnīgiem sīkumiem. šeit nerunāju konkrēti par Tavu situāciju, vnk par dusmām. Kādēļ cilvēkam ir jādusmojas? Nu kādeļ?? Pilnīgi šīs emocijas nevar izskaust no dzīves, bet iemācīties kontrolēt (nevis apspiest, jo ja apspiez, tad vienā brīdī var uzsprāgt), tad attapsies, ka dusmojies vai strīdies ar kādu 5minūtes, lai gan agrāk varēji visu vakaru nodusmoties :)
Iemācoties būt laimīgam, strādājot ar sevi un savām emocijām, jutīsies daudz labāk. Un iespējams, ka vēlāk nesapratīsi pati, kā agrāk tā varēji dusmoties.
Un nedomāju, ka vaina ir cilvēkā uz kuru dusmojies, bet paanalizēt vajag mums pašiem sevi. Kādēļ es dusmojos? Jo tās ir manas emocijas. Kādēļ tad tik viegli mūs var izprovocēt? Un kādēļ tādi cilvēki ir mums blakus, kuri kaitina un rada negatīvas emocijas? :) Patīk teiciens "aizbēgt var no visa un visiem, bet ne no sevis"

Leseda, nu tiešām traki jums, puisim taču jau arī vajadzētu būt pieaugušākam un izrunāties dzīve, ne tik varonīgas sms sūtīt. Tiešām, nemoki sevi un neskrien tagad viņam pakaļ, vēl vairāk par tevi pasmiesies un nosaukās trīsstāvīgos vārdos.

Es, kad esmu dusmīga/apvainojusies, vispār nerunāju :D Esmu sapūtusies līdz pēdējam, pat, ja jau atvainoties nāk, kādu brīdi vēl turpinu pūsties.. :D not good at all..
Bet tomēr labāk, nekā ļauties verbālai caurejai.
Savulaik, kā kaut kas vairāk aizkaitināja strīdā ar vīru, mēdzu izmest - tak pašol! Es to tik vien kā izteicienu biju domājusi, ka man viss līdz kliņķim, lai liek mani tobrīd mierā.. ne jau kā īsto "pašol na*" - ka vsp attiecības cauri :D
Bet nu man tika nolasīta morāle, ka tas tomēr par traku, tāpēc tgd kožu mēlē, ja kas tāds sprūk ārā :D Un labāk vnk klusēju un runājos, kad dusmas pārgājušas.

P.S. Leseda, piedod, Tavs čalis izklausās pēc riktīgākās pakaļas.. :( Vi
nam gan nav jābūt gaišreģim, ka Tev slikts garastāvoklis MR dēļ, bet tā iekaist un dir*sties īsziņās kkādas tupas tēmas dēļ.. ļoti nenopietni.

Nav jau pirmā reize kad tā. Redzu ka viņamir pilnīgi pajāt , ka tikai pašam labi.
Cenšos būt stipra.Jūtu noželu par to ko sarakstiju pretī tam viņa nesmukumam.

Labāk jau, protams, nogaidīt, kad nomierināsies un tad runāt ar otru, bet es, piemēram, tā nevaru, man vajag izrunāties un pateikt visu ko domāju pēc iespējas ātrāk, jo manas dusmas,kamēr neesmu tās uz kādu izgāzusi, kļūst tikai lielākas un lielākas. Tāpēc būtu vēl ļaunāk, ja es gaidītu līdz nākamajai dienai. Tā ka reizēm tā nogaidīšana un nomierināšanās nemaz nedarbojas.

Lesada, ja attiecibas nav nekada ciena un tas pastav tikai uz nervu bojasanas labak iet projam.

Leseda, tādos vārdos saukt ir vnk ārprāts... pajauta kad atslābs, kā viņš var gribēt gulēt , mīļoties ar tādu ma*ku, kā nosauca Tevi..

Kad viņam viss labi un viss patīk tad esarī esmu laba. A šitādās reizēs par mani ir pilnīga vienaldzība. Es skaidri viāņm uzrakstiju kas tas ir TAAAAAAAAAAds bērnudārzs pamest otru deļ tādām lietām ko normāls vecis laidīs gar ausīm.
Piedodiet par gramatiku pc vīruss un gļuko vislaik.

Es te lasu, daļa no jums raksta savai otrai pusei rupjības. Man ir jautājums - kāda velna pēc jūs esat kopā? Ir tik traki, ka cita varianta nav? Jūs taču saprotat, ka ar laiku tas aizies līdz roku palaišanai, un ja būs paņemts hipotekārais un uzradusies atvase, tad tā ir sačakarēta dzīve.

Leseda, pareizi, ka tā uzrakstīji. Un nomierinies, neraksti viņam, pagaidi rītdienu, skaties, ka pats neskries tev pakaļ :)

lesada, patiesiba tu tacu ta nedoma vai ne ? Tikai uz isu bridi. Daleji zinu ka tas rir. Esmu eikusi ari launaakas lietas dusmaas, nolaadeejusi cilvkus, velejusies vinu navi savu naavi. Briesmigi tomeer.:(

Ajj Da labi. Pat ko tur dusmoties? Būtu labāk aizmirsusi tādu sīkumu!:)

Ja mani apvaino , piedodiet vai nē es pretī došu 2x sāpīgāk. Tai brīdī kad cilvēks ko mīli tevi aizvaino līdz sirds dziļumiem nu nevar nepateikt neko pretīgu. Es jau tā centos savaldīties bet viss ko man pateica , njā tam bija jābūt ar kādām robežām. Vainot vēl ka es visu sapišu...nu kādā veidā...
Un ko man domāt tgd...varbūt jau citas skavās ..nezinu...es viņam jā neuzticos.

Man dusmas prats atsledzas. Tapec gudras sievietes dusmas iet iepirkties, uzlabo sev garstavokli un tad doma par runasanu.

Kautkāds murgs. Par ko tur mīlēt tādu rupekli kurš neciena, apsaukājas kā tāds dzērājs. Labie brīži? Labie brīži var būt arī ar māsu ejot pastaigāties vai ar mammu samilojoties.
Kāpēc tu sev to nodari?

Leseda, tu atgādini tipisko latviešu peli, kura pati visu zin un saprot, bet tik un tā meklē pēdējos salmiņus pie kuriem pieturēties attiecībā uz čali.
Es tavā vietā no tāda arī "pis*u na*uj* neatskatoties. Tad redzēs, kurš tev liks ignoru. Pakaļ skraidīs kā mazs sunītis! Saprotu, ka nav viegli izdarāms, bet dari un neņem atpakaļ tādu rupekli. :)

Esmu iemācījusies vairs dusmās neatbildēt. Atceries, ka ir ļoti svarīgi nogaidīt, kad sliktās emocijas aiziet, jo tās ir kā māņi, lielākoties paužot mūsu egoismu un nesapratni pret citiem.

+++++

Katru reizi, kad paliec nikna uz viņu uztaiši 30 pietupienus! Iedomājies kāds tev dupsis būs!!!! :)