Lieta tāda,ka man riebjas mans darbs. Pazīstami? Aha,tikai es katru dienu tur esmu praktiski ar asarām acīm.. Jauna darba meklējumi neiet tik ātri kā gribētos,šobrīd apsveru domu pat iet prom tāpat,jo vienįgā lieta,ko tur iegūstu,ir tiešām smieklīga alga un nervu sabrukums.
Bet...kamēr esmu iestrēgusi turpat,plusā ir vēl vien problēma - ēšana. Ikdienā ēdu cenšos ēst veselīgi,uz darbu ņemu līdz savu ēdienu,jo mājās esmu ap 23.00. Un tad sākās....esmu tik emocionāli un arī fiziski pārgurusi,ka pārnākot mājās piestumju sevi ar ēdienu. Es apēdu savu stresu,savu draņķīgo dienu. Un ko es ēdu? Cepumus,visādus s***,kam es ikdienā pat virsū neskatos. Pēc tam man ir slikti,esmu piepūtusies,ir smaguma sajūta,eju gulēt ap pusnakti,bet es nespēju sevi kontrolēt. Jā,es apzinos,ka tas ir ļoti slikti,bet manī ieslēdzas tāds - vienalga!!
Brīvdienās nekādu problēmu,ēdu normāli,kā cilvēks,viss ir labi,bet darbadienu vakaros,es atkal ložņāju pa virtuvi. Un nē,es neesmu izsalkusi,es ēdu,jo....man ir dusmas.
Draugs saka,lai aizmirsu to draņķa darbu,lai izslēdzu no galvas tikko izeju pa durvīm,bet es tā nevaru. Esmu tur pavadījusi visu dienu,pārvelkos mājās tad,kad citi jau guļ,par tiem grašiem...
Aii,nezinu...
Gribu dzirdēt padomu no malas...
102
