Dzīvojot laukos kāds tārps dārzeņos/augļos šķiet normāla parādība, vismaz tajos, kas no dārza :D
Trakākais, ko gadījies atrast ir kaula gabals šokolādē.
Man, paldies Dievam, nekad tāds nav gadījies... Manam draugam gan, kad viņš ēda kafejnīcā salātus, pa muti viļājās kaut kas ciets, nesakošļājams. Viņš izspļāva to dīvainību un tas bija nogriezts sievietes nags, vēl ar visu nagu laku.
Kad man šito stāstīja, mans kuņģis meta kūleņus. Aaaaaahhh
Libra, ne pa ķeksi, bet ne jau viesmīle tos salātus mazgāja, tārps būtu jāpasniedz pavāram vai virtuves personālam ;-)
Pati neatceros, ka būtu kādu tādu traumu guvusi, no draugiem gan visādi brīnumi dzirdēti! :D
Atceros tikai vienu gadījumu agrā bērnībā. Visi sētas bērni ēdam sarkanos ķiršus jo vientuļa ķiršu koka ezera malā. Bijām jau kārtīgi saedusies kā viens bērnelis pamanīja savā ķiršī tarpinu. Sākām katru paņemto ķirsi plēst vaļā un kā nu ne, praktiski visiem vidū balts tarpins. Ilgi ristijos...fuj
Mani no ēšanas neatturēs nekas. Ja gribu šokolādi, tad ēdu. Ja gribu čipsus, tad ēdu. Nospļauties par to, kas kādam ir bijis iekšā. :D
Pašai nekas tāds nav gadījies, kas liktos šausmīgi wooow.
Meitenes, bet kas tieši Jums tik ļoti traucē tajos tārpiņos (ābolos, ķiršos, avenēs, puķkāpostos)? Tas, ka esat apēdušas kaut ko dzīvu, vai arī šķiet, ka tāds dārza tārpiņš ir netīrības pazīme (tā it kā iepriekš būtu vārtījies kanalizācijas trubās :D )? Jums, piemēram, nav žēl ēst vistas fileju, jo tā taču bija vistiņa?
Parasti, kad ēdu ābolus un ieraugu, ka esmu pārkodusi tārpu, man gandrīz vēmiens nāk, uzreiz visu izpļauju ārā. Ja ir pa rokai ūdens- pat muti izskaloju. Zinu, ka tas ir pārspīlēti, bet savādāk es nevaru tad nomierināties.
Vēl ir gadījies, ka saprotu, ka avenēs ir tārpiņi. Tāpēc tagad, ja tieku pie avenes, sākumā pārplēšu. :D
Ir bijis, ka bulciņā ir mats. Nu arī uzreiz slikti paliek. Ja būtu mans mats, nekas traks, izņemtu ārā un ēstu tālāk, bet, ja svešs- nē, paldies, tālāk neēdīšu.
No pistācijas vienreiz izlīda tāds maz mīlīgs tārpelēns:D
Bet vispār piekrītu,ka bērnībā ēdot ābolus, zemenes, arī kāds tārpiņš ir uzkosts un vienalga. Drausmīgāk tiešām liekas, ja izlien no šokolādes konfektes ārā kāds mīlulis:D
Man nav iebildumi, ja tārpiņš ir dzimis un audzis man pazīstamā vidē - savējais. :D Bet tomēr, labāk patīk, kad viņu nav. Veikalā pirktiem produktiem, priekšroku dodu tādiem, kuriem nav tārpi, vienkārši - patīkamāk ēst, nedomājot par to, ka kārtējo dzīvību sakožļāju. :D Pietam - neēdu gaļu jau labu laiku, tapēc atrodot tārpu, labāk ļauju viņam doties savās gaitās citos virzienos, piemēram, tālu prom aiz sētas žoga vai kādos krūmos. :D
Pirms vairākiem mēnešiem taisīju sviestmaizītes ar desu pa virsu. Laikam Ardeksā pirkta desa bija, it kā tiešām gaļas desa. Nu labi, bija jau arī, jo uzkodu vienu maziņu kaula gabaliņu, kurš man tika starp zobiem. Man vispār starp zobiem šķirbju nav, grūti pat zobu diegu dabūt starp zobiem. Un vēl tika kaula gabaliņš. Grūti bija dabūt ārā, kā arī sāpēja pēc tam kādu laiciņu.
27
