Nesen aizgaaju pie radiem, kuru maajaas bija shaada situaacija-sieviete naak no darba un vinjai vienmeer ir jaabuut 17:30 vakarinjaam galdaa. Ja nav, tad seko paarmetumi un purkshkjeeshana.
Man tas nav pienjemams. Taa, kaa draugam ir darba grafiks taads, ka biezhi vinjsh sagaida mani maajaas, taapeec, jaa-vinjsh gatavo, tiira maaju, mazgaa traukus. Es par to tikai priecaajos un no sirds pasakos vinja maatei par to, ka taa ir audzinaajusi un man nav jaaciinaas ar muuzhiigi pukstoshu veci, ja paika nav gatava un pats deldeetu dirsu pie pc.
Ja es naaku pirmaa maajaas, es gatavoju vakarinjas. Ir vakari, kad man negribas ne gatavot, neko-nav liela beeda, pats atrod ko eedamu. Kad vinjsh ir maajaas-gatavo vinjsh. Arii ir dienas, kad negribas neko domaat un taisiit-nav liela beeda.
Man tieshaam nebuutu pienjemams, ka kaut kaads slinkjis seedeetu un tik eest prasiitu, ne traukus nejeegtu nomazgaat, ne griidu izslauciit, ne dreebes veljas mashiinaa ielikt (saprastu, ja ar rokaam katra apene buutu jaamazgaa). Es tikai priecaajos par to, ka maajas solis nav uzkraameets man vienai, bet blakus ir lielisks cilveeks,kas bez manis ne badaa nenomirs, ne netiirs staigaas, ne ieaugs bardakaa.