Skatoties prasības, kuras ir vakancēs, ir tiešām pagrūti atrast darbu, ja krievu valoda nav kaut sarunvalodas līmenī. Pirms kāda laiciņa, kad piestrādāju Maximā tikai kā zāles darbinieks, arī nodomāju, ka to valodu nemaz tā nevajadzēs, bet tomēr vajadzēja, jo daudzi klienti sev interesējošos jautājumus uzdeva krieviski. Protams, atrast var, bet ne tik viegli kā tiem, kam tā valoda ir.
Pati kādu laiku, kad biju darba meklējumos, čīkstēju par to, ka visur prasa krievu valodu. Tagad arī neesmu ne īpaši apmierināta ar to, ka daudzviet krievu valodai jābūt labākā līmenī kā latviešu. Tas gan šķiet nepieņemami. Taču nedaudz aizdomājos par to, kā mūsu valstī, kur tomēr ir daudz krievvalodīgo, var vispār nezināt ne vārda. Agrāk man arī bija tas princips "neinteresē - nerunāšu un nemācīšos principa dēļ", taču pat speciāli nemācoties un tikai dzirdot to apkārt, iemācījos labā līmenī un tagad priecājos un labprāt runāju, jo valoda paliek valoda un patīkami, ja šīs zināšanas varu izmantot ne tikai runājot, bet kaut vai lasot literatūru oriģinālvalodā, saprast, ko man saka vai ko stāsta kādā krievu seriālā vai raidījumā. Tas gan ne pa tēmu. Tikai mani prātojumi.