Man ir bijuši mati pāri pēcpusei. Veselīgi, spīdīgi. A jēgas - stipri vien pamaz. Nogriezt tos bija tiesām laba doma. BET - negriez uzreiz īsus, sāc pamazām, vispirms līdz lāpstiņām, tad pagaidi, padomā, paskaties, kā jūties. Varbūt īsākus nemaz negribēsies.
Taja reizē, kad es no "līdz lāpstiņām" tiku uz "tik īsi, ka astē nevar saņemt", tad man bija trauma - nekad dzīvē nebiju domājusi, ka MAN varētu būt trauma par tādiem sīkumiem, bet bija. Pārāk neierasti redzēt īsmatainu cilvēku spogulī.
Nepārsteidzies! Īsie mati baigi lēni aug :)