Man šķiet, ka tā arī ir jauniešu lielākā problēma mūsdienās - nedarīt to, kas neinteresē, nepabeigt darīto līdz galam un tad ņuņņāt par neizdevušos dzīvi vai līdz pensijai meklēt savu mistisko sapni. Ir jādara šodien, tagad, ir jāpiespiežas darīt to, kas, iespējams, neliekas feins, mīļš patīkams! Nu tāpat kā ar grīdas mazgāšanu, jā, riebjas, bet jāizdara ir un punkts.
Es stājos angļu valodas skolotājos, nedz tas ir tas, kas man patīk, nedz tas ir tas, kas mani briesmīgi interesētu, bet zināju, ka ar šādu izglītību man paveras liels darba iespēju loks - sakot no tās pašas skolas, kur es arī esmu strādājusi, un nekas traks, jā, nav mūža sapnis, bet nauda nāca, līdz da jebkādam darbam, kur vajag valodu un labas organizatoriskās spējas. Turklāt mācījos par maksu, bet neklātienē, varēju savienot ar darbu, ir bijis grūti brīžiem, bet visam uzmest mīksto, jo, redz, tas nav mans sapnis, es netaisījos. Jau sen esmu ieguvusi profesionālā maģistra grādu citā nozarē, strādāju vadošā amatā un tieši tādēļ arī strādāju, jo māku pateikt sev, ka bieži dzīvē ir jādara lietas, kas jādara un punkts!