Nāk prātā teiciens : Хочешь быть женой генерала - выходи замуж, за лейтенанта.
Cilvēkam jau ar savu naudu, mašīnu un dzīvokli ir attiecīgas prasības pret otru cilvēku.
Man cilvēkos patīk vienkāršība, tas nozīmē to, ka cilvēks ar naudu nemētājas, bet iegulda to, kur tas vajadzīgs. Labāk, lai melnai dienai bankas kontā stāv atlikti līdzekļi, nekā šiks BMW pagalmā uz kuru aiziet vismaz 1/3 no algas. Mašīna, manuprāt, ir nepieciešama, ja tas ir izdevīgāks transporta veids nekā sabiedriskais un tad, ja jau ir ģimene (un tad arī ne obligāti). Ir labi, kad cilvēkam ir nodrošināta "aizmugure" ar nekustamo īpašumu, mašīnu, bet tur tā lieta, ka tas ir viņa īpašums un man gar to nav nekādas daļas, jo to ir nopelnījis viņš pats, tāpat otrādāk. Cita runa jau ir par kopīgo mantu. Īsāk sakot galvenais ir būt ar cilvēku ar kuru mijiedarbībā attīsties, tikai individuāli ir tas starta punkts, citam zemāks, citam augstāks. Savukārt zīmēšanās, jaunībā tas vēl ir tā, nenopietni, visu zīmēšanās rezultātu var ieraudzīt ap 40 gadiem, kad +/- jau dzīve ir sakārtota, tad var redzēt, kas vairs nevizinās šikās mašīnās un kas sāk celt pašu māju par iekrātajiem līdzekļiem. :)