Izvēle.

Ja reiz kopā gribat dzīvot

Gribet jau var daudz ko. Bet, ja meitene tomer ir atkariga no vecakiem, tad iegribas jaaizmet miskaste. Saaksies studijas - kas par taam maksaas? Puisis? Nedomaju vis! Vecaki? Diez vai peec visa lasiitaa. Autores mistiskie ienaakumi neliecina, ka vinja pati spej no tiem sevi 100% uzturet. Vasara pastradajot un nopelnot naudu zekubiksem, nenozime sevi uzturet - maksat par dzivokli, komunalajiem, transportu. Es domaju, ka lekties ar vecakiem vares tad, kad par visu ieprieks mineto vinjai nebus jasatraucas. Un turklat, vinjai ir tikai 19 gadi! Turklat vel skola nav pabeigta cik saprotu...

Mammai jāsaprot, ka esi pieaugusi. Visu mūžu tev pie dibena taču nesēdēs! Jo ilgāk ievilksi, jo grūtāk būs vēlāk tikt projām no vecākiem. Saprotams, ka mamma mīl tevi un negrib laist projām, bet, nu, jāsamierinās.

Paldies visām par viedokli:)

Problēma ir tajā, ka negribu sāpināt nevienu no abām pusēm. Draugs grib atsevišķi, bet mamma negrib laist citur.

Un cik ilgi Tu tā domātu palikt pie mātes?
Kādas Tev vispār bija attiecības ar mammu līdz uzsāki attiecības ar tagadējo draugu? Ja attiecības bija labas, bet strīdi saasinājušies, kopš draugs ir uzradies, esi vērīga, vai mammai tomēr nav pamatots viedoklis par to, kāpēc dzīvot atsevišķi nevajadzētu tieši ar to cilvēku (zini kā, bieži vien vecāki jūt).

Lai nu kā, paturi prātā, ka tā ir Tava dzīve un tikai Tavas izvēles, ko veikt! :)

Mammai jāsaprot, ka esi pieaugusi. Visu mūžu tev pie dibena taču nesēdēs!

Viegli shaadi vispaariigi un bērnišķīgi spriest. Kaa jau teicu - kas apmaksaas studijas? Meitene pat vidusskolu nav beigusi. Ienaakumi nezinaami - iespeejams, ka vasaraas brauc seenes lasiit Anglijaa.Bet, ar to nenodrosinaas sev dziivi. Par pieaugushu cilveeku vareetu runaat, ja vinjam buutu darbs, kas sedz visus izdevumus. Neizskataas, ka sii buus taa situaacija.

Pirmkārt, vienmēr nav iespējams visiem izpatikt un izdabāt. Jo tālāk ritēs dzīve, jo biežāk nāksies izdarīt izvēles, jo nebūs iespējams visus padarīt laimīgus un visiem pa prātam izdabāt.
Otrkārt, cik ilgi tu domā sēdēt pie mātes? Tev būs 30 un viņa taisīs histēriju, ka vēlies savu dzīvi, tad tu arī, nodursi galvu un sēdēsi pie mātes? Vai arī, ja attiecības ar šo pašu cilvēku pēc vēl dažiem gadiem gatavosies pāriet nākošajā fāzē(kāzas, bērni), tad arī sēdēsi mātei pie pakaļas, nevis sāksi veidot savu dzīvi?
Izvēle ir viena - sava dzīve. Tiesa, tev jāizdomā, vai tev šī sava dzīve būs mātei pie pakaļas visu laiku vai tomēr kļūsi patstāvīga.
Vispār, normālā gadījumā mātei vajadzētu saprast, ka bērni kļūst pieauguši un ir iespējams uzturēt attiecības arī tad, ja bērni dzīvo savu dzīvi, savā dzīvesvietā. Vismaz man dzīvošana savā dzīvoklī ar savu vīrieti, netraucē mammai piezvanīt vai aizbraukt pie viņas ciemos.

Nesaprotu šīs ģimenes, kuras bērniem uzliek slogu, ka jādara viss, ko vecāki vēlas. Bērnus vajag izlaist dzīvē, lai tie var kļūt pastāvīgi un tad varētu palīdzēt saviem vecākiem. Nevajag audzināt mūžīgos bērnus, kuri paši neprot par sevi pastāvēt un vēl pēc 30mit gadu vecuma ne reizi nav paši savu apakšveļu izmazgājuši.