Nerunāšanas iemesls ir gaužām dumjš - cilvēkam (tēvam) nepatīk, ka visu nedara pēc viņa prāta. Ok,vienreiz piekāpos un atvainojos, uzņemdamās, ka es esmu vainīga (lai gan nebiju).
Tagad kāpēc nerunājam-atnācu no veikaliem, man prasa, kur biju, ko darīju, ko nopirku utt. Protams,man nav tik sīkumaini jāatskaitās. Tik pateicu,ka biju pastaigāties un viss. protams, viņam ar to nebija gana. Uzmeta lūpu un uzskata,ka es esmu vainīga,ka tagad nerunājam,jo,redz,neatskaitījos uz visiem viņa jautājumiem no A-Z. DUMI!!!
Tagad man jāklausās,kā mani noliek, apsaukā, bet tajā pašā laikā baigi apsveic....riebīgi!