Mana pieredze rāda, ka tāpat ven nekas nenotiek no vīriešu puses.
Mēs abi bijām attiecībās ar 2-3 gadu stāžu. Kaut kā sanāca, ka sākām sarakstīties, čupoties un izpalīdzējām viens otram skolas darīšanās. Viss pa draugam, no manas puses nevainīgi viss.
Tad puisis ar savu meiteni izšķīrās, bet kontakts turpinājās. Visi bariņā braucām uz ballēm utt..Mans tā laika draugs uztvēra to, kā parastu draugu būšanu, kas no manas puses tāda arī bija. tikai noteica - šitā sarakstīšanās ne pie kā laba nenovedīs!
Un pēc kāda laika es izšķīros no sava drauga- abpusēji tā sanāca. Un tad izrādījās, ka mans mierinātājs bija mans šķietamais draugs. ā nu gadījās, kā nu ne, bet tā gadījās. Un nu jau 5ais gads aiziet kopā.
Nesaku, ka vienmēr tā ir, bet mana pieredze rāda, ka vīrieši netērē laiku ar sievietēm, kas viņām nelieks simpātiskas. Kopš manā dzīve tā veiksmīgi pagriezās, es neticu sieviešu un vīriešu draudzībai. Vai nu viens, vai otrs, bet ar laiku gribēs ko vairāk.