Interesantās Maximas kasieres. :)

Lina, tikai to, ka diemžēl "nevarēs pateikt", kā tur īsti ir. Tas arī viss.

Vari pateikt, kas tas bija par apavu veikalu, kurā, kad Tu pajautāji vai viņiem ir tāds kurpju modelis 37. izmērs, Tev atbildēja, ka "nevarēs pateikt", kā tur īsti ir?

mistalee, baigi traki, es būtu sūdzējusies, droši vien.
iedomājos, kā šur tur ārzemēs ir, piemēram veikals, kur tirgo (arī) alkoholu un 3 pārdevēji, 2 parastie un viens musulmanis. Un tas musulmanis drīkst cilvēkiem alkoholu nepārdot vispār, jo viņa ticība to "neļauj". Es domāju - nu kāpēc tad jāstrādā tādā vietā, kur tev visapkārt tā nepatīkamā vai "tabu" prece? Ej un tirgo kebabu vai kafiju.

Samaara - jā, dažreiz vēl joprojām dusmojos uz sevi, ka tik ļoti apmulsu, jo vajadzēja aiziet pasūdzēties gan. savācu visas mantiņas un tinos prom.

Šonedēļ. pērkot apakšveļu, sanāca tikt pie kasiera-vīrieša. Šis to veļu ņurcīja un burzīja, skatījās un brīnījās, minstinājās un nervozi dīdījās. Itkā smieklīgi, bet tajā pašā laikā šausmīgi neveikli.

Lina, tā konkrētā lieta bija par pieredzi Rīgas rimčikā.

Par apavu veikalu sekoja mana komentāra otrā daļa :)

Rimčikā pavisam nesen pirku krūzi, neatceros pat kas tur īsti bija,bet kaut ko pajautāju pārdevējai - atbildēja, ka nezina un, lai prasu kādai citai. Pajautāju citai - atkal tas pats.

Lina
Šajā situācijā bija tā atbilde, ka "nevarēs pateikt, kā tur īsti ir".

Par šo runājot -

Piemēram, apavu veikalos, pajautājot vai šīm ir 37. izmērs, pārdevēja skatās un saka - nezinu. Un pat nepiedāvā aiziet paskatīties, palīdzēt sameklēt citu pāri, u.tml. Vienkārši - nezinu un viss. Kopš kura laika "es nezinu" skaitās atbilde? Un tā visur.

tas bija Spices "Danijā" un vēl līdzīgi bija vienā citā veikalā.

mistalee, šausmas, es arī būtu sūdzējusies. Kāda viņam daļa vispār? Kaitina, kad pārdevēji lien tur, kur nevajag. Reiz valentīndienā, pērkot vairākas prezervatīva paciņas, no īgnas pārdevējas saņēmu tādus skatienus un nopūtienu, un viņa vēl kaut ko noburķšēja par pirkumu, ka man bez maz jājūtas vainīgai. :D

tas bija Spices "Danijā" un vēl līdzīgi bija vienā citā veikalā.

Sapratu, paldies! :)

apakšveļu, sanāca tikt pie kasiera-vīrieša

man vienreiz h&m apakšveļu pērkot, kasieris bija vīrietis, viņš locīja krūšturus uz pusēm, tā ka bļodiņa bļodiņā, man nepatika, vēl tagad nezinu vai tā sakitās pareizi un tie kasieri ir apmācīti ta locīt veļu vai kā, bet man visi krūšturi atvilktnē izlikti bez locīšanas :)

Ja man pārdevēja atļautos pateikt, ka nezina vai ir mana izmēra apavi, es noteikti pajautātu "varbūt veikala vadītāja zinās?". Ātri vien visu uzzinātu kā mīļā.
Esmu strādājusi apģērbu veikalā un kārtības rullī viens no galvenajiem punktiem bija, ka klientam nedrīkst atbildēt ar "nezinu".

Nemēdzu uzjautrināties, apspriest, iegaumēt vai aprakstīt kasieru neveiksmes/kļūdas. Ja kādai no jums liekas, ka kasiera darbs ir elementārs, iesaku izmēģināt pašapkalpošanās kases (dažos veikalos tādas ir). Gan Latvijā, gan ārzemēs gandrīz vienmēr gadījās, kaut kādas aizķeršanās- te sistēma uzkaras, te kodu nenolasa, te kāda prece divreiz ieskanējas. Ja vēl ar roku kodi būtu jāvada, tad vispār šausmas.
Katrreiz, kad eju veikalā, priecājos, ka kāds ar tiem s*da kases aparātiem, manā vietā sareģistrē pirkumus un man ar tiem s*da aparātiem nav jāčakarējas.

Man vienreiz pārdevēja sāka stāstīt, ka nakti nav gulējusi un viņai ļoti nāk miegs (tas bija ap sešiem vakarā)... un tas teksts " Ai, stulbais pilnmēness laikam vainīgs'' :D

Vienmēr, kad piemājas veikalā vēlos nopirkt kāruma biezpiena sieriņus, tieku pie kasieres, kura tos sieriņus tik ļoti saspaida, nu briesmas, un pat ja pērku vairākus vienādus, katru ņem atsevišķi un tur spaida un mīca, līdz noskenē, nevis vienu paņem un tad saskaita pārējos. Esmu gandrīz nenoturējusies un pateikusi ko skarbāku, bet nu lai jau paliek.

Un pirms dažām dienām biju u/v stockmann`ā, paņēmu šo to un vēl saldējumu 500 ml trauciņā, akcijā bija, maksāja mazliet virs eiro (starpcitu, ļoooti gards!) un eju pie kases .. visu noskenē, saldējumam nedarbojas svītru kods, ies samainīt, ok. Aiziet un .. vienkārši pazūd uz minūtēm piecām vismaz, rinda aiz manis un mani tā skatījās, bet nu neko padarīt, ar to viss nebeidzas, atnāk atpakaļ, saka, ka nav tā koda, vai tas ir tas, kurš maksā sešus eiro ar dažiem centiem, es saku - nē, eiro ar kaut ko! Un šī tā neticīgi - eiro par tādu trauku? nevar būt, esi kaut ko sajaukusi bla, bla, bla! Nopirku visu pārējo, lai nav vēl vairāk jākavē rinda, aizkāju nočekot vēlreiz - nu tiešām tāda cena, kā domāju, ņemu vēlreiz un eju pie tās pašas kasieres, saku, ka ir tā rakstīts, lai paskatās kārtīgāk, šī atkal - nu nevar būt, ka tik lēti, nevar būt .. pasauca kādu citu, tā visu nokārtoja, samaksāju to pašu eiro ar pāris centiem, šī vien acis noplikšķināja! :D

Visu var pieciest, bet pircejus, kuri rinda stavot piespiežas klāt, ciest nevaru. Nafig nevar distanci ieverot, cik bieži ar ratiem kajas brauc iekša un kad jamaksa stav pilnigi klat.... Man tas zosadu uzdzen...

Smieklīga diskusija :D Patīk smieklīgie gadījumi veikalos, jo pārsvarā tiešām cilvēki izmisuši un kā zvēri veikalos uzvedas. Man arī, kā Alisei, visvairāk nepatīk, ja cilvēki pienāk pārāk tuvu, īpaši šitie skaistuļi ar saviem bamšļiem.

Klarlack-Neviens nevienam neuzspiež to darbu darīt,tā ir pašu izvēle,strādāt vai nestrādāt. Galu galā paši izvēlējās.Tāda nu ir mūsu reālā pasaule. Ja ir iespējas ir arī risinājumi,bet vai var teikt to pašu par gribēšanu.

Es gan Maximā ikdienā neiepērkos, jo man nav pa ceļam. Bet netālu no mājām ir mazā Maxima, tur ir vāks vienkārši.. Pārdevējas gandrīz vienmēr neapmierinātas, kaut ko bļaustās. Ir bijis arī tā, ka riktīgi gara rinda, un pārdevējas vienkārši čillo, un viena ar otru (katra sēžot savā kasē) sarunājas un fano par to, ka tūlīt tiks uzpīpēt. :D

Visu var pieciest, bet pircejus, kuri rinda stavot piespiežas klāt, ciest nevaru.

Fui, jā, cik ļoti man tas spēj uzkrist uz nerviem. Šodien Rimčikā bija tāds atgadījums. Stāvēju rindā, aiz manis diezgan pavecs vīrietis. Kā es pakustos solīti uz priekšu, šis arī man klāt.. nu pilnīgi tā, ka jūtu viņa elpu pakausī. Un viņš vēl krakšķēja visu laiku. Bāc, kā gribējās ievilkt ar elkoni pa vēderu, lai atkāpjas. Brr, ciest nevaru, mani var ātri izvest no pacietības šitādi. :D

Šovakar arī sanāca smieklīgi, krāmeju mantas maisiņā kamēr draugs samaksā par pirkumu,beigās vēl piemetināja ,ka cigaretes vajag. Savā nodabā krāmēju pirkumus,skatos man gar acu priekšu palido cigarešu paciņa,nevis smuki nolikta,bet vienkārši atmesta.Tādi smiekli sanāca,normāla attieksme. :D

Ā, atcerējos vēl vienu atgadījumu mājām tuvumā esošajā Maximā. Tur citas pārdevējas vienmēr visus produktus brutāli lidina, nevis smuki paslidina. Un vienreiz viena tā iestūma burciņu, ka tā atsitās gar malu un izšķīda. Cerams, ka guva mācību. :D