Interesantās Maximas kasieres. :)

Tb. -vienkārši.

Karstā laikā šokolāde bija sakususi. Šī locīja to šokolādi un smējās. Protams, ka nepirku.

Man šodien Rimi bija interesanta kasiere. Viņai iedeva tās dzeltenās uzlīmītes ar eņģelīšiem, viņa man saka- man lika tās uzlīmes dot, tad, lūdzu, arī paņemiet.
Smieklīgi jau tas nav, bet nebija gadījies, ka kasieris tik iejūtīgi to pasaka un gandrīz kā palūdz. :)

Man izskatās, ka Tu nedaudz skaties no augšas. Visi mēs taču tikai cilvēki. :) Varbūt prece, ko Tu pirki bija jauna prece, es nezinu, un nebija paspējuši ierakstīt tajā lapā.
Es kaut kā vienmēr lieku sevi, citu vietā, tā ir vieglāk citus saprast. Kaut nedaudz. :)

Man šodien pat arī bija ar tiem kodiem tāpat, ka pārdevēja nevis paskatās priekšā esošā lapiņā, bet gan pagriežās un bļauj pāri divām kasēm citai pārdevējai, kāds bija tomātiem kods. :D
Droši vien visu ko varētu atcerēties, jo tās pārdevējas mēdz būt interesantas...

Lina -Tie bija parasti kartupeļi ,kuri jau ar tādu cenu ,stāvēja pagāšnedēļ un aizpagāšnedēļ. :D
Es saprotu,tas darbs nav viegls ,gan morāli ,gan arī fiziski ,bet to jau varēja klusām sacīt. :)

Ne visi kodi ir pierakstīti lapiņā, esiet taču cilvēki un palieciet cilvēcīgāki un saprotošāki. tāpat kasieres mēdz būt jaunas unuztraukties, no uztraukuma ar var aizmirsties.

CelestialWolf, kašķe! :D

Piekrītu Lina. Pircējiem bieži vien šķiet, ka viņi visu zina, kur kods ir, kur cena, kur ko meklēt, bet 90% tās ir muļķības. :) Ja pārdevēja kaut kādā gadījumā apjūk un saminstinās, vai nespēj uzreiz atrisināt radušos situāciju, tad tam ir arī iemesls. Sliktākajā gadījumā strādā jauniņais, kas varbūt vēl nav visu apguvis.

Aizvakar pirku šoko sieriņu un košļenes. Kasiere man izsita 2 maisiņus. Neko tādu pat nelūdzu.

S80- Es nevienu nenosodu,un tieši tāpat kā Lina ,ielieku sevi citu lomā,bet nevajag arī ieiet galejībās.

Nu, es, piemēram, par to nedusmojos un ļoti labi saprotu. Tikai iekomentēju saistībā ar tēmu. :D

Kad biju mazāka veikalā maxima mani kasiere laipni svecināja, taču es kā kautrīgs bērns neatbildēju. Nepagāja ne minùte, kā šī man dusmīgi uzkliedza, ka esmu neaudzināta un ka vecāki mani ir galīgi izlutinājuši, tobrīd man bija kauns, ka neatsveicinājos un kādu laiku bez mammas uz veikalu negāju. :D (man bija 13 gadu)
Tagad jau pagājuši teju 10 gadi un tā kasiere turpat vēl strādā-liekas varbūt mani atpazīst, jo vienmēr tā šķībi noskatās. :D

Tas viss veikals ir ka parodija. Noskrējušies zāles darbinieki, mazgātie salāti, histēriskās kasieres, viss pārstūķēts un pārbāzts bezjēgā.
Vienreiz viena kundzīte pie kases aizrādīja, ka samazinātājām bulciņām nav noņemta pilnā cena. Jauna kasiere neko nemācēja noņemt, bļāva uz otru kasieri, tā teica, lai nebļauj citu klātbūtnē. :D Līmenis.

Nekad neuzbrūku pārdevējām, viesmīlēm, ja ko saputro, viņas ir tikai cilvēki, pie tam ir grūts darbs gan fiziski, gan emocionāli.

Es gribu dzirdēt dažādas situācijas,nevis kooperatīvi novākties un apliņķot to darbu ibio :D

Aaa un rimi nesen ar mammu gāju iepirkties-pie kases kasieris vīrietis. Strādā ļoti lēni un kad bija jāieskaita pirkumā siera bagetes viņš tāds noskumis: es arī gribu siera bagetes!

Aaa! Varēja tik par maximu - upssy....
Tad čalis, kam siekala tecēja no siera bagetēm neskaitās :D

Nu netak,var tak par jebkuru :D

Reiz gadījās muļķīga situācija - stāveju aiz kādas kundzes ar savu pienu un kāpostiem. Kundzei bija vesels kalns produktu. Nu, tāds kalns, ka varētu domāt - viņa brauks uz armijas bāzi večus barot. :D Un - kā gadījās, kā ne - bet kasiere pārliekot to produktu atdalītāja mietiņu manu ķīnas kāpostu piestūma pie kundzes produktiem. Ne viņa, ne es to nemanījām. Kad jau kundze grasījās maksāt, es pieklājīgi pajautāju vai nevarētu dabūt atpakaļ savu Ķīnas kāpostu. Kundze nedaudz samulsa, bet pārdevēja uzkliedza, lai eju pēc cita. Sieviete priekšā vēlējās, lai produktu (saprotams) atskaita. Bet kasieres neapmierinātība tikai auga augumā. Sāka rāties, ka ja tik daudz pērkot, tad nebūšot nekādu problēmu pieciest vienu kapostu un gan jau viņa izdomāšot, kur viņu likt. Beigu galā atmosfēra bija jau tā nokaitēta, ka es vienkārši nespēju noskatīties uz dāmu vārdu apmaiņu. Atdevu nadu ar uzviju kundzei - paņēmu savu kāpostu un par pienu vispār aizmirsu. Kā viņām beidzās konflikts - nezinu, bet man no viņām bija reāli bail. :D

Vēl, esot Maximā - to briesmīgi reto reizi, pilnīgi vienmēr redzu,ka bamšļiem tiek piešķirst "bērns līdz trīs gadu vecumam" statuss. Tas man šķiet reti pretīgi, jo īpaši, ja rindā tiešām stāv jaunie vecāki un punčmammas.