nu lūk-no rīta izveidoju diskusiju par raudamajām dziesmām un nemaz ilgi nebija jāgaida arī asaras. Briesmīgi sastrīdējāmies ar vīrieti, jūtos šausmīgi. Tagad esmu iebarikādējusies guļamistabā, pa ilgiem laikiem noveda mani līdz asarām, izraudājos, tagad domāju, ko darīt.
Šovakar bija plānot kopā iet ciemos, nezinu, ko darīs viņš, bet es ar viņu nekur negribu iet.
Un naktī lai guļ uz dīvāna kopā ar suni. Eh, kāpēc vīrieši ir tādi..