(Ejot garām tantiņām ar puķēm)
-Vaaaai, jūti kā maijpuķītes smaržo? Tik skaisti, man viņas tik ļoti patīk! Paskaties, kādi puķzirnīši! Tik mīlīgi. Nē, ejam ātrāk garām te lilijas, man par stipru.
(Smaržu veikalā)
-Ienāc ar mani, gribu paskatīties, atlaides. Jūti šitās? Baigi patīk. Tās? Nē, mazliet par saldu...
(Pārtikas veikalā)
-Šokolādes saldējums! Ar atlaidi! Mīļākais! Nu tik labs, ņemu divus. Zini, pagājušajā nedēļā ēdu to vaniļas, galīgi nebija labs. Tas gotiņas gan garšīgs, aj, tagad nevaru izvēlēties...
Nu bet tas tiešām ir tik grūti? Tikai no šitādām ikdienas sarunām mans draugs zin, kas man patīk. Un vai tad es speciāli lieku viņam tos puķzirņus ostīt un tarkšķu par saldējumiem? Nu ne taču! :D Un tā viņš zin, ko dāvināt, problēmu nav :D Vienreiz, kad nopirka medus kūku, ļāvu viņam notiesāt, jo man negaršo, lika aiz auss...