Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Tam kuras ir kopa ar arzemniekiem.

 
Reitings 285
Reģ: 25.04.2010
Labrit damas! (Atvainojos par garumzimju neesamibu)

Tas kuras ir attiecibas ar arzemniekiem, velos uzzinat ka isti ir. Vai kadai sakuma tas ir bijusas attaluma attiecibas?
Ka atradat kompromisu par vietu kur dzivot? Kompromisu ka rikoties, ja gribejat uzsakt kopdzivi, bet otrs nevar tur atrast darbu, jo vel nezin valodu.

Butu loti interesanti dzirdet dazadu pieredzi :)
26.05.2014 07:00 |
 
Reitings 285
Reģ: 25.04.2010
Tiesam neviena?
26.05.2014 17:36 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Man nebija attaaluma attieciibas.Es biju viena no taam ,kura faktiski loti riskeeja, apprecoties ar cilveeku ,kuru iepazinu ,varetu teikt ,tikai peec kaazaam...Bija gruuti sakumaa.Vari drosi man uzrakstiit!
26.05.2014 17:38 |
 
Reitings 1853
Reģ: 27.01.2011
Bija attāluma attiecības kādus 2 gadus. Šovasar beidzot pārvàcos pie viņa.
Latvijā negribu palikt, man te nepatīk. Tākà aizbraukt man nav problēmu.
Es valodu gandrīz nezinu. Bet sākšu mācīties, apnicis visu laiku mētāties no vienas valsts uz otru un būt kopā tik īsu brīdi. Man tas tā līdz kaklam ka esmu gatava visu dzīvi mainīt un braukt tur dzīvot lai tikai būtu ar viņu.
Vai kas sanāks nezinu. Ceru jau ka jā. Bet man jau tik pats sākums, neko vēl nevaru pastāstīt.
26.05.2014 17:48 |
 
Reitings 1469
Reģ: 01.02.2014
Tavs aarzemnieks cep burgerus vai slauka ielu, ja jau nevar piedaavaat Tev padziivot vienkaarshi taapat, kameer Tu iemaacies valodu? Nafig Tev taads vajadziigs.
27.05.2014 11:47 |
 
Reitings 4416
Reģ: 08.10.2013
Ar tagadējo vīru nodzīvojām gadu attāluma attiecībās. Iesākumā viņš meklēja darbu valstī, kur atrados es. Tad nolēmām, ka tomēr abi vēlamies būt kādā no ES valstīm, lai nav jāuztraucas par darba atļaujām.
Kompromisu radām, dodoties uz valsti, kur ir vairākas valodas un katrs kādu no tām pārvaldījām. Darbu atradām abi uzreiz, jo mājās negribēju palikt. Laika gaitā gan nopratām, ka valsts sistēma mums nav pa prātam, tāpēc pārcēlāmies uz valsti, kur vīrs uzauga. Šobrīd ir sanācis tā, ka es mainīju visu savu ierasto dzīvi, lai būtu ar šo cilvēku kopā. Vismaz no savas puses viņš dara tik daudz, lai palīdzētu man integrēties, uzsākot valodu kursus, mācības utt.
27.05.2014 11:53 |
 
Reitings 8
Reģ: 29.05.2014
Sveika!

Negribu taisīt jaunu diskusiju. Tāpēc ierakstīšu šeit.
Man līdzīga situācija. Pašreiz dzīvojam starp divām valstīm. Visu mūžu tā, protams, nevarēs, bet kompromisu, uz kuru valsti pārvākties, vēl neesam raduši. Bet, visticamāk, pārvākties nāksies man. Labprāt gribētu dzirdēt viedokļus, kā iedzīvojāties svešā valstī, kā ar valodas barjeru (īpaši domāju kādā valodā sarunājāties ar puiša vecākiem), kā ar mentalitātes atšķirībām ? Vai saviem bērniem māciet latviešu valodu?
Un vēl, vai esat saskārušās ar neiecietīgu attieksmi no vietējiem Latvijā, izejot sabiedrībā kopā ar savu otru pusi?
29.05.2014 20:04 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits