Ahhh, piektdienas vakara nekad nevar būt par daudz, un jo sevišķi šāda, kad laikapstāklis lutina.
Kā, Jums, dāmas šī nedēļa?
Man - gari! Šovakar egoistiski veltīšu laiku sev, sev un vēlreiz sev - ēdīšu tiramisu un tūkstošo reizi skatīšos, kā Titāniks kopā ar Rozu slīcina Džeku.
Un rīt, hmmm, rīt bizošu kā gazele riesta laikā - kamēr 10 km nebūs noskrieti, lai dabūtu šīvakara tiramisu nost.
Vispār ir iestājies pavasaris!!! (Jūs tagad noteikti padomājāt, ka man tā nedēļa tiešām ir bijusi "gāāāra", ka tik tagad pamanīju) - nē, nav tik traki ar mani."Pavasaris" šoreiz pārnestā nozīmē - cilvēkos. Gaisā virmo flirts, acu skatieni, smaidi, ehhhh, mana nabaga romantiskā dvēsele.
Šodien iepērkoties pagadijās pie cepumu stenda saskatīties ar, jā, atzīšos, simpātisku čali. Tā teikt "piektdienas vakara iepirkumu romantiskais kino" varēja sākties, jo pie kasēm viņš ar tik aicinošo smaidu un uzstājīgi acu skatienu zibsnīja, ka man atlika tikai nostāties aiz viņa, lai, visticamāk, no veikala ārā jau dotos ar kādu kopā. Tajā brīdī atcerējos, ka man vēl saldā krējuma paciņu jāiegādā, pagriezos un devos citā virzienā, acu zibsnītāju atstājot aiz muguras.
Ziniet, laikam jau tā krējuma paciņa nebija pie vainas tik, cik stāsts iz dzīves par attiecībām, ko uzkausīju pavisam nesen, un līdz ar ko prāts uz pārdomām, ne "pavasari" nesas.
Un tagad par to nopietno - ģimene, precējušies, ilgus gadus kopā, bērnu nav, ir laimīgi (it kā, kā jau visos pāros ir arī sava "garoziņa"). Sieva nolēmusi izmēģināt jaunus medību laukus, vīrs uzticīgs, neko nenojauš.
Vēl neesmu sapratusi savu attiesmi pret šo, manas domas dalās. Pirmais variants - laulība ir svēta lieta, ko nedrīkst pārkāpt. Otrais - visi esam tikai cilvēki. Domas un sajūtas var mainīties.
Ja vīrs uzzinās, protams, skandāls, šķiršanās. Vai šie sānsoļi varētu būt tā vērti?
Kādas ir Jūsu domas šajā jautājumā? Nu tā, kaut kā - nenopietni par nopietno. :)
237
