Sveikas!
Nu jau labu laiku netieku vaļāno domas par to,kas ir veiksmīgu attiecību galvenie stūrakmeņi!?Man vienmēr ir licies,ka kavalitatīvs sekss ar mīļoto cilvēku ir viens no tādiem...ok,ja runājam konkrēti par mani,tad ne tikai kvalitatīvs un ar mīļoto cilvēku,bet DAUDZ,un kvalitatīvs un ar mīļoto cilvēku...Līdz šim man ar to problēmu nebija un es nekad neaizdomājos līdz šīs manas mērvienības "DAUDZ" patiesajam apmēram...Nu,likās,ka ir ok,ja ir no rīta un vakarā,svētdienās biežāk,darba dienās (jo īpaši attiecību sākumā) uz ātru roku kaut kas un kaut kur starp darbiem,ja ir iespēja...Šķita,ka tas ir tā veselīgi,normāli,pašsaprotami...ok,iespējams,ka attiecībās pietrūka laika,ko veltījām viens otram,kaut kādu kompromisu un zelta vidusceļu laiku pa laikam,reizēm gribējās vairāk maiguma no vīrieša puses,reizēm-vairāk aplidošanas un dievināšanas...Bet sekss galu galā nolīdzināja visas nesaskaņas un ikdienišķās nepilnības,trūkumus!
Bet ne par to ir stāsts...Tagad viss ir otrādi un es to piedzīvoju PIRMO reizi dzīvē...ir romantika,ir nēsāšana uz rokām,ir zvaigznes pie kājām un visu vēlmju piepildījums,bet nav seksa...vai arī ir MAZ,lai neteiktu,ka nav nemaz....Katrā gadījumā,manai "mērauklai" tas neatbilst absolūti nemaz...un es nezinu,ko darīt!?Iespējams,ka esmu slima,ka man vajag vairāk nekā vīrietim (kaut gan tas šķiet absolūti neloģiski),iespējams,ka jāšķiras,jo visu dzīvi es nevēlos un nemaz arī fiziski nevarēšu tā nodzīvot(kaut viss ir lieliski un ir pat bildinājums),iespējams,ka jāievieš mīļākais (bet,kur tad paliek godīgums attiecībās starp diviem cilvēkiem),iespējams,ka jāapslāpē sava mežonīgā kāre pēc seksa un jāmetas otrā galējībā-dzīvē bez seksa vispār(taču,ja mīli cilvēku ar ko esi kopā,ir tikai likumsakarīgi vēlēties tuvību ar viņu)...Nu,nav ne jausmas kas ir kas?Ko Jūs par to teiksiet?
197
