Kā Jums šķiet, vai prasme komunicēt ir dabas dots talants, vai to ir iespējams arī attīstīt, tā saucamajiem, klusajiem ūdeņiem? Ja cilvēks pēc dabas ir vienpatis un nelabprāt atveras apkārtējiem, vai to vispār var izmainīt?
man ir tā, ir cilvēki ar kuriem ir kopīgas tēmas, un vairāk kā uz viena viļņa iznāk, tad arī ar tiem veidojas daudz brīvāka un nepiespiestāka komunikācija un ir tādi arī kadri - gribēdams bet neizdosies kontakts :D
Kādreiz biju ļoti klusa, bet tad attīstīju sevi (gāju uz dažādiem semināriem, lasīju informāciju žurnālos, internetā), liku to lietā. Un sanāca. Tikai pēdējā laikā atkal esmu palikusi mazliet klusāka, jo ir citas lietas, par ko domāt. Taču, ja ir vajadzība, varu atvērties.
Principa var, bet nu ka kurs. Liela nozmie ari publikai kura apgrozies. Ir cilveki ar kuriem tu vienmer spesi but atverts un cilveki kuru prieksa bus apgrutinosi runat..