Tev ir jāsaprot, vai savs bizness un tā vadība ir tiešām tas, ko Tu vēlies. Redzi, mūsdienās atvērt savu uzņēmumu ir vienkārši-zems pamatkapitāls, plašākas reklāmas iespējas, ņemot vērā, sociālo tīklu attīstību un lētākas mājaslapas. Ir daudz plusu, arī uzņēmējdarbības studijas kļūst arvien populārākas, bet biznesam, manuprāt, ir jābūt sirdslietai. Arī "ķērienam". Man savs uzņēmums radās aptuveni pirms 2-3 gadiem, mikrouzņēmums. Sokas normāli, pastāvīgi darbinieki, ienākumi (tie gan nav daudzsološi, bet, protams, virs vidējā), bet arvien vairāk es saprotu, ka es to nevēlos savā dzīvē. Esmu radoša sirdī, tāpēc iesaistos ļoti daudzos radošos projektos, kuri nav saistīti ar manu uzņēmumu. Ģimene un kolēģi, paziņas, izdzirdot, ka nevēlos attīstīties, mani nosoda, precīzāk, nesaprot, jo es arī pati apzinos, ka man ir "ķēriens", pieredze pārdošanā, personāla vadībā, teicamas komunikācijas spējas ar klientiem u.c. plusi uzņēmējdarbībai, bet arvien vairāk sliecos uz to, ka atstāšu uzņēmumu sev kā hobiju saviem projektiem, bet vadību nodošu savas labākās darbinieces rokās. Esmu nogurusi, darbinieki prasa atbildību, jūtu, ka daru to, kas man padodas, bet sirdij neinteresē, tāpēc ir pagrūti. Apzinos, ka visticamākais, ja šis būtu mans aicinājums dzīvē, mans uzņēmums iespējams būtu strauji attīstījies.
Es Tev varu ieteikt tikai apdomāties, vai tiešām tas ir tavs aicinājums, vai darbs Tev sagādā prieku, patiesu gandarījumu. Vai esi gatava būt allaž "nomodā", attiecībā pret savu uzņēmumu. Esi uzmanīga ar aizņēmumiem, tam var būt negatīvas sekas. Lai veicas.
394
