Norvēģijā esmu bijusi tikai ceļojumā, bet veikalos iepirkāmies, tāpēc - pārtikas cenas tur tiešām ir augstas! Protams, tāpat kā šeit, ir nedaudz lētāki un dārgāki veikali. Dažas lietas (piem., aveņu ievārījums un marcipāns tajos super-netto tipa veikalos dīvainā kārtā bija pat lētāks kā LV, pieņemu, ka šeit vnk uzcenots). Tāpat arī izdzīvošanas-pamatlietas bija ne tik ļoti dārgākas (par 30-50%) (maize, saldētā pārtika, piens, makaroni) u.tml. Tik gadu nodzīvot uz makaroniem, putrām u.c. tamlīdzīgiem uzturvielu ziņā var negatīvi atsaukties uz veselību.
Ja tur maksā tikai 1000eur (kas ir pavisam reāla alga arī latvijā), tad kāda puse noteikti aizies pārtikā un citās precēs, lai cik taupīgi dzīvotu. Tādas naudas krāšanas mazatalgotā darbā, manuprāt, ir lieki iztērēts laiks, ja vien reāli šeit nespiež kredīti vai citi apstākļi.
Ne to CV varēs izmantot (ja vien neplāno dārzeņus turpināt saiņot), ne veselībai par labu nāks. vecumā līdz 25 katrs gads ir svarīgs normālas darba pieredzes iegūšanā, kamēr viens krāmē dārzeņus pa 1000 eur, otrs pa 350 eur pastrādās savā profesijā, iegūs pieredzi un tiks pie labāka darba.Nu tā ir arī mana pieredze skatoties uz bijušajām klasesbiedrenēm, kas joprojām viesnīcās loka drēbes vai strādā apģērbu veikalos, bet tā arī nevienu dienu nav ne tuvu darījušas to, ko pabeigušas augstskolā...
1817
