Fūūū... šajā nedēļas nogalē man bija tik daudz notikumu kā citreiz visā mēnesī. Ar vīrieti un maniem draugiem bijām ballēties, sen nebiju tā izdejojusies, briesmīgi sastrīdējāmies, iemesls, kā parasti, greizsirdība, atkal jau bija doma krāmēt koferus un skriet..pat nezinu, kur :D
nepaspēju, atkal tikpat vētraini, kā saplēsāmies, tā salabām.
Satiku sen, sen neredzētus cilvēkus, tajā skaitā savu bijušo, vienīgo, par kuru man liekas, ka mazdrusciņ no tā visa, kas mums bija, man nekad nepāries, mums bija tāda saruna, kādu nekad nebūtu gaidījusi. Samulsu.
Izcili stulbi ar salīdzinoši palielu ātrumu iebraucu vārtu stabā, rezultātā apskādēta mašīna un no rītdienas, kamēr sataisīs, sāku lietot sabiedrisko transportu, pat jau esmu aizmirsusi, kā tas ir. Vīrietis salauza roku (ne tajā brīdī, kad ietriecos stabā), tā kā viņam vismaz divi mēneši slimības lapa. Atkal sastrīdējamies, kā rezultātā nopirku lidmašīnas biļeti Oslo, protams, salabām, to biļeti vairs nevajag.
Tagad paēdām, visas kaislības norimušas, trakumi pārgājuši, viņš šņākuļo man blakus un ir tā it kā nemaz šīs nedēļas nogales nebūtu bijis. Ja neskaita ieģipsēto roku.