Es esmu pamatiigi nomociijusies ar sho situaaciju un veelos dzirdeet juusu padomus.
Man ir draugs, viirietis, neesam paaris, bet vienkaarshi loti labi draugi, varam runaat par visu, tiekamies gandriiz katru dienu. Tuvako paris dienu laika vins parcelsies uz citu pilsetu, lidz ar to tiksanas, sazina noteikti noplaks diezgan pamatiigi.
Problema no manas puses ir taa, ka esmu vina iekerusies jau paris menesus. Protams, vins nezina, jo man neskiet, ka tas varetu but abpuseji. Bet manas sajutas.. ka es esmu nomociijusies, katru nakti sapnos vinu redzu, gribu pavadiit laiku kopa 24/7, varetu dariit visu, visu ar vinu kopaa, runaaties stundam ilgi utt. Ta ka sobrid atlikusas tikai pedejas dienas, kuras varu izmantot pilnvertigi, velos dzirdet no jums, kaa man atzities un kaa to izdariit vislabaak, lai vinsh par daudz nenobiitos? Negribas jau pazaudet labu draugu, bet man nepatik kaut ko turet pie sevis, jau paris menesus manas smadzenes ir pietiekami traumetas klusejot un esot greizsirdigai uz taam, kam tiek vina uzmaniba :D Uz neko jau pat vairs neceru, vienkarshi gribas to visu izteikt, vai kada ir bijusi shada situacija un kas notika no puisha puses pec atzisanas?
Man jau, protams, patiktu, ja mums butu tadas piezemetas draugu attiecibas ar ikdieniskam sarunam, bet visai biezhi gadaas taadi divaini smaidinji, divdomiigi komentaari, sarunas par seksu, joki par iemileshanos vienam otraa - nu galiigi nepaliidz vinsh man atradinaaties no vinja :))
Gaidiishu jebkaadus komentaarus no Juusu pieredzes vai domaam.
44
