Graizīšanas

Es varu atzīties, ka esmu to darījusi pusaudžu gados. Tiesa negraizīju vēnas, bet rokas virspusi. Paldies dievam, ka man rētas labi sadzīst un tik pat kā nekas nav redzams. Kādēļ to darīju, es pat īsti nezinu - atceros to momentu, ka man patika, ka es domāju par fiziskajām sāpēm, tādejādi graizīšana man palīdzēja novērst domas no aktuālajām tā laika problēmām. Nu ļoti muļķīgi bija, bet man tāda pusaudžu pieredze, neviens tagad nepateiktu, ka biju tāds nelaimīgs bērns ar pīrsingiem un smagās mūzikas piekritēja :D
Bet ja nopietni - nu nav vērts šādi bojāt ķermeni, pilnīgi no tās nekādas jēgas nav. Ir jāanalizē sevi un jāsaprot tam visam īstais iemesls.

katru reizi kā viņa esot domājusi par ēšanu, viņa esot sevi griezusi

Hmm, domā - kā sodu par "nepiemērotām" domām un vēlmēm?
Vai arī kā metodi, kā sevi "savākt" un likt pašai uzņemties kontroli pār savu dzīvi un savu ķermeni?
Var jau visādi būt.
Bet dīvaini, ka viņa varējusi to tā noslēpt no apkārtējiem.

katru reizi kā viņa esot domājusi par ēšanu, viņa esot sevi griezusi

Hmm, domā - kā sodu par "nepiemērotām" domām un vēlmēm?
Vai arī kā metodi, kā sevi "savākt" un likt pašai uzņemties kontroli pār savu dzīvi un savu ķermeni?

Pēc savas pieredzes - tas vienkārši tā laika domas novērsa kur citur. Nevis kā sods, bet veids kā novērst domas. Gan darīšanas laikā, gan pēc tam - jo tad domas klejo par to, velns kā sāp.

Graizīšana psiholoģijā tiek skaidrota kā ar vēlmi sevi sodīt par kaut ko.
Dažām šķiet, ka viņas nav pelnījušas būt laimīgas, ka viņ pienākas sods par kaut kādu situāciju, pie kuras viņas visbiežāk nav vainīgas.
Man skolas laikā bija draudzene, kura graizīja sev rokas un man teica, ka to izdarīja viņas kaķis- riktīgi skrāpējotiea. Pēc skolas kaut kad ar viņu tikāmies un nejauši sarunā nonācām līdz tai tēmai. Viņa izstāstīja, ka pusaudžu gados viņas mātes draugs (tēvs dzīvoja citur) regulāri viņai uzmācies un apmierinājis savas seksuālās tieksmes. Kā nenobriedusi personība viņa netika galā ar situāciju, tāpēc sāka graizīt rokas.
Tās, kas iegriež nedaudz, pārsvarā ir aktrises, un vēlas piesaistīt uzmanību, viņām nepietiek naida pret sevi, lai to izdarītu nopietni. Bieži tas ir, ja savārījušas kkādas ziepes un grib iespejamās dusmaa pārvērst žēlumā pret sevi.
Tie, kas reāli griež rokas- dziļi, tā ka paliek rētas vai iznākums ir letāls- tiem ir ļoti dziļš naids pret sevi. Jo, lai sev tā nodarītu pāri, ir sevi ļoti jāienīst.

Zaptesburka-mož.
Varbuut tureejaas pie dieetas un katru reizi kaa gribeeja eest kaut ko, ko nevajadzeetu (vai kad apeeda) griezaas?Es nezinu. Vrb mamma zināja, vai gimene, bet mēs skolā tikām redzējušas to tikai to vienīgo reizi. Parasti visas fiksi saģerbāmies un gājām. Ja nebūtu asinis tecējushas, iespējams, to nemaz nezinatu. Kad ieraudziijaam, vinja izpluuda asaraas, bet nu mees tad neko neteicaam. Tik fiksi aizskreejaam pie medmaasas, paprasiijaam to lielo plaaksteri un viss.
Nekāda sabiedrības dveesele vinja nebija, bet nebija arii taada,kas stuurii seedeetu un kluseeru.

Man ir 27 gadi. Periodiski graizos kopš 15 gadu vecuma. Ok, pēdējo reizi to darīju pirms 2 gadiem, bet arī tagad pa brīdim uznāk spēcīga vēlme to darīt. Tāpēc nevaru teikt, ka būtu tikusi no tā vaļā. Iespējams kādreiz atkal iegriezīšu. Ir bijuši periodi, kad rokas tiešām izskatījās kā Sinepes ievietotajā bildē.

chérr, nujā, iemesli var būt visdažādākie.. tāpēc man nepatika, ka šīs tēmas sākumā bija komentāri, ka tas viss tikai uzmanības pievēršanai utt. Tā, it kā vienai ārējai rīcībai varētu būt tikai viena veida iekšēji cēloņi.

Kāpēc to darīju? Tas lika man justies labāk. Tā ir neaprakstāma sajūta, ko tāpat nesapratīs tās, kas nekad ko tādu nav piedzīvojušas. Bet tajā brīdī, kad sev iegriez, pēkšņi caur tām sāpēm un asinīm sajūties tik labi un brīvi.

Piekrītu, jo es atminos, ka savas rokas toreiz ļoti rūpīgi slēpu, kaut gan vienreiz uzķēra arī skolā. Un tieši samuldējos, ka kaķis baigi skrāpēja un viss - neviens neko nejautāja vairs. Tad kāda vēl uzmanības izrādīšana varēja būt, ja neviens pat nenojauta :D

Sorr, man no telefona jāraksta pa maziem fragmentiem, tāpēc nevaru kārtīgi un sakarīgi visu uzrakstīt.

Man tiešām nav skaidrs, kas sāpēm kopīgs ar labsajūtu un brīvības sajūtu.
Vai tas nav tas, ka par savām sāpēm esi atbildīga tu pati, nevis citi? Tipa visu kontrolē?
Nekad, nekad to neesmu darījusi, arī neesmu vēlējusies to darīt, man sāpes nesniedz baudu nekādā līmenī. Vai nav bail iegriezt par dziļu?
Labi, ja pusaudžu gados ienāca prātā, ka varētu sev darīt galu, vienmēr prātā palika doma - a ja nu neizdodas līdz galam? Ja nu sāpēs? Ja nu būs rētas vai invaliditāte?
Tomēr teikt, ka "tas nav modē un emo laiki ir garām" ir pilnīgas muļķības, jā, bija tāda mode, tomēr lielākā daļa cilvēku to nedara modes dēļ. Un kāpēc uzmanības pievēršana tiek uzskatīta par ko sliktu? Anonīmā forumā pateikt "es iegriezu rokā" ir tāda pati uzmanības pievēršana kā sarkana kleita oficiālā pieņemšanā. Visiem patīk uzmanība, citiem tās trūkst. Kāpēc nosodīt?

Kāpēc tas ir jādara???
Ir lietas, kuras nekad pat negribēšu saprast, kur nu vēl aizdomāties.

Deina, neesi mekleejusi paliidziibu? :/

Samaara,

Man tiešām nav skaidrs, kas sāpēm kopīgs ar labsajūtu un brīvības sajūtu.

Domaaju, ka tas ir taapat kaa ar paareejo - ja neesi piedziivojis, nesapratiisi. Nu kaa tajaa teicienaa, ka paeedushais needoshu cilveeku nesapratiis.

galvenais negriezt citus

p/s man šķiet griež tāpēc sevi, lai fiziskās sāpes nomāktu emocinālās

šitā visa padarīšana ir milzīga vājuma padarīšana.

Zuzu, pati to esi dariijusi, lai taa apgalvotu?

Draudzene skolas laikā to darīja. Nēsāja aproces. Bet nu pārgāja citā līmenī, aizgāja uz mākslas skolu, nokļuva savā īstajā vietā, sāka piepildīt sevi ar to, kas interesēja, tā ka pārgāja visi tie dēmoni. Vai vienkārśi - Izlika, pieveica, savāca tos savādākā veidā, nevis tajās 3 sāpju sekundēs.

Diskusijas autore aizdomīgi atgādina Alisi Akmentiņu.. Vecās foruma veterānes atcerās vēl tādu un viņas diskusijas par mazajām krūtīm un lūzerismu. Varbūt viņai klāt ir nākušas vēl mentālas dabas problēmas?

Oi... gados 14 tā izdarīju, jo vienai goršai meitenei tā bija un viņa teica, ka tas noņem stresu :D

un, PROTAMS, hormonu vētras bija un izdarīju sev tā arī. Moš uz to brīdi tās nomierināju, bet tā bija pirmā un vienīgā reize...

Jau biju to aizmirsusi, ka pati neatcerējos... Bet nesen vīrs pamanīja uz rokas ļoti vājas/ gaišas rētiņas. Tik galīgi nemanāmas, ka tikai mīļotais cilvēks ko tādu spēj pamanīt... Pateica, ka biju stulba :D

Par to nedomāju, jo tas bija tīņu gadu iespaidā.
Bet nevēlētos, lai mana meita tā dara...