Lubene, jā, es domāju valsti - taču ne jau deputātus, bet cilvēkus. Sabiedrību, kurā tik daudzi domā, ka tik izšmaukt, kādu apšmaukt, piečakarēt, nesamaksāt, utt. Un turklāt vēl lielīties un lepoties ar to, it kā tas būtu aplausu vērts panākums!
Iespējams, mani šī lieta tik ļoti tracina, jo manā dzīvoklī mistiski sadeklarējusies vesela varza tādu parādnieku, un man katru nedēļu bez maz vai nāk vēstules no parādu piedzinējiem.
Un es arī pazīstu sievietes, kas maksā savu vīriešu sastrādātos parādus, kā, šķiet, DIO minēja, un kas audzina vienas pašas bērnus un tik un tā maksā parādus, kurus vīri bija sagrābušies treknajos gados, bet tad krīzē pakārušies. Un zinot šādus stāstus, man nav cieņas pret tām, kas te lielās par savu nemaksāšanu un negrib maksāt, kaut var to atļauties.