Kā lai atradinas?

Arī strīda laikā japaliek par cilvēku un nedrīkst kliegt visu, kas ienāk prātā, strīds pagaist, bet nepatika paliek.

S80, jā, piekrītu, bet man ir tāds ātri aizsvilstošais raksturs, tur neko nevar padarīt. Viņš to saprot un zin, uz ko ir parakstījies.

Likās tavs smilšu pulkstenis vēl nav tik tālu aizbiris. Jebkurā gadījumā 7 gadus jaunāks - tas tomēr ir mazulis!

Savs raksturs ir jākopj un jāaudzina, nevis jāuzvedās kā preteklei un jāaizbildinās, ka kāds uz to ir parakstījies. Neviens neparakstās uz sliktu attieksmi. Iemācies valdīties un būs Tev kāds pluss, nevis tikai teksts, viņš to saprot un zin uz ko ir parakstījies. Mēs mazi čurājam biksēs, izaugot mēs to nedaram. Kāpēc? Tāpēc, ka sevi ir jāaudzina un nevar uzvesties kā c*ka pret citiem, Tev taču nepatīk, ka pret Tevi uzvedas necienīgi, cieni citus.

S80, nu tik traki arī nav.

, jā, piekrītu, bet man ir tāds ātri aizsvilstošais raksturs, tur neko nevar padarīt. Viņš to saprot un zin, uz ko ir parakstījies.

Ja jau tik viegli aizgāja jau nakamajā dienā, tad neteiktu,ka pieņm un ir gatavs pieņemt tavu raksturu.
Man arī bija draugs ar tādu domāšana-man ir tads raksturs un neko nevar padarīt.
Var, tikai negribas, jo vieglak ir vemt otram virsū visu,kas ienak prāta pie katra strīda un standarta otmazka ir-man tāds raksturs! Agrak vai velāk tas apniks. Piemini manus vardus.
Ja cilveku mil un ciena, pat strida laika, savalda savu dzeligo mēli, bet ja pat necenšas, tad es atvainojos, šādās attiecibās no milestībaa, cieņas tik tālu kā rāpus līdz Ķinai.
Tad tādiem cilvēkiem-man tāds raksturs, tur neko nevar darīt-butu jādzīvo vieniem ar savu raksturu vai jāatradināa no verbālās caurejas, ja otru tas sāpina.
Vispār, es arī esmu strida laikā, attiecibu sakumā piedāvājusi paņemt pauzi, bet manejais nekur negāja. Pateica, ka nekādas pauzes nebūs un mēs tiksim galā. Un mēs tikām. Ja manējais butu kaut kāds skraidītājs, tad mes nebutu tur kur esam, tādi kādi esam.
Ieteiktu tev nopietni pardomāt izdarīto, pateikto, jo mūžīgi otrs necietīs tavu dzēlīgo mēli strīdos. Un strīdi būs. Lielāki vai mazāki, bet tie ir visiem.

Ja konkrēti jautājums - kā atradināties, tad atbilde būtu - nu pēc pāris dienām tas pāries pats no sevis un nekā savādāk. Vienkārši tas ir pieradums un dažas dienas ir jāpaciešās, lai atradinātos. Lai atvieglotu šo procesu, labāk ir būt tālāk prom no datora, interneta un telefona - tad nebūs stimula visu laiku gaidīt un pārbaudīt, jo vienkārši nebūs tas viss pieejams un būsi aizņemta ar citām lietām.

Par raksturu - piekrītu, ka ir jāstrādā pie sevis, nevis jāaizbildinās, ka esmu tāda, kāda esmu, vīrietis to zina un samierinās. Kā izskatās, acīmredzot, tomēr nevar samierināties! Tāpēc vienkārši katrreiz, kad gribās pateikt kaut ko dzēlīgu, padomā, vai tas ir tā vērts, ja pazaudēsi šo cilvēku pavisam...

Mani interesē par ko jūs sastrīdējāties, ka tāda reakcija?