Tas ir tieši tikpat individuāli, kā pāru uzskati par kopējo finansu jautājumu kopumā.
Ja reiz ikdienā arī paši katrs sev visu pērkat (minēji, ka pati sevi nodrošini un esi patstāvīga), kāpēc par ceļojumiem pieņemt, ka tie, redz, viņam Tev jāuzsauc?
Tāda dubultā morāle... bišķiņ.
Manuprāt, tas neko neliecina par attiecībām kā tādām, ka puisis neņem līdzi - jo tas būtībā viņam nozīmē katru to ceļojumu viņam Tev uzsaukt. Varbūt viņš to nemaz nevar atļauties, ja grib nopietni pievērsties saviem hobijiem?
Es to arī mazliet izprotu tā, ka viņš brauc uz tām ārzemēm nopietni nodoties to ekstrēmo sporta veidu apgūšanai. Un tad tiešām traucējošs būtu "atpūtas režīma" brauciens, kādam ar šā brīža prasmēm un vēlmēm esi gatava Tu.
Nezinu, esmu precēta, bet man tādas grandiozas dāvanas un uzsaukšanas ir pieņemamas tikai uz kādiem īpašākiem svētkiem (vairāk pat tieši domājot to saņemšanu), vai, ja kādam ienākusies prēmija vai papildu ienākumi, ko ar otru var atļauties nosvinēt. But then again - abiem ir vidusmēra algas, tāpēc grūti spriest, nezinot, ko un cik daudz Tavs puisis var atļauties... Vai uz jūsu situāciju kas tāds ir attiecināms...