kucēns

up

1. Ja ar dzīvnieku pirmā asociācija ir - viņš visu sagrauzīs/sabojās, tad dzīvnieks nav jāņem vispār.
2. Ja negribi lai tiktu sabojātas mantas, rūpējies, lai tās vienmēr būtu paslēptas. Īpaši kurpes un citas viegli graužamas lietas kā vadi, pultis utt.
3. JEBKURĀ gadījumā kucēns mazs būdams grauzīs mēbeles un durvis un visu pārējo. Lūdzu padomā vēlreiz.

up

1. Ja ar dzīvnieku pirmā asociācija ir - viņš visu sagrauzīs/sabojās, tad dzīvnieks nav jāņem vispār.
2. Ja negribi lai tiktu sabojātas mantas, rūpējies, lai tās vienmēr būtu paslēptas. Īpaši kurpes un citas viegli graužamas lietas kā vadi, pultis utt.
3. JEBKURĀ gadījumā kucēns mazs būdams grauzīs mēbeles un durvis un visu pārējo. Lūdzu padomā vēlreiz.

+

Man pirmā asociācija nav, ka viņš visu bojās..es zinu, ka grauzīs, vnk meklēju risinājumus!

Vai man tomēr vajadzētu iegādāties to maziņo voljēru, kur viņu ielikt uz laiku, kad dodos prom no mājām? Negribētos, ka visu sagrauž, jo dusmojas/bēdājas.

tas nav risninajums. Te nav ASV filmas. Kucenas sākuma kadam jabut blakām, tad lenu japieradina but vienam. Suns ir berns uz vismaz 15 gadiem. Gribi?

3. JEBKURĀ gadījumā kucēns mazs būdams grauzīs mēbeles un durvis un visu pārējo. Lūdzu padomā vēlreiz.

Var iemācīt viņam grauzt speciālo kaulu. Mans suns arī maziņš visu grauza, iemācījām grauzt kaulu. Kamēr kauls bija, viņam bija, ar ko nodarboties un ko grauzt.

Suns ir berns uz vismaz 15 gadiem. Gribi?

Nav tik traki, ja sākumā velta laiku suņa apmācībai.

Nu ir mazliet, vins nepaieaug. Lai ari dresets:) Suns ir atbildiba, kas neizaug:)

mans mazais suns ir kā bērns, viņa vispār negrib palikt viena, pat uz tualeti bez viņas nevar aiziet, kā aste pakaļ.
Un mans suns NEKO nav sagrauzis. Realitātē tiešām nenotiek kā amerikāņu filmās, protams, visus vadus, apavus un sīkās mantas vajaga novākt, ejot prom. Viņai uz grīdas tika atstātas daudz dažādas mantiņas, kārumi, lai viņai būtu ar ko nodarboties kamēr esmu prom. Manuprāt, iesprostojot suni, tu tikai viņu traumēsi.

Suns ir atbildība.
Bet nu nav arī tā, it kā būtu tev uz 15 gadiem mājās viengadīgs sīcis. :)

Izlasīju par voljēru un saprotu no vienas puses cilvēkus, kas suņus tur ievieto uz kādu noteiktu periodu, tomēr no otras puses - tas nešķiet īsti korekti, jo kāds tad vispār bija iemesls iegādāties dzīvnieku? Tādas lietas taču ir skaidri paredzamas, ka dzīvienks ir dzīvnieks un tā darbības ir ne vienmēr ir racionālas vai patīkamas (mēbeļu apskādēšana u.c.)

Nesen skrēju garām kaimiņu mājai un liels suns sēdēja voljērā - pagalmā. Tik skumji likās. Kā viņi paši saka - ja neiespundē, tad viņs izskrien rožu dobes un zālienu. Un es nespēju saprast, kāpēc tādi cilvēki ņem savā apgādībā dzīvniekus?

Labi, nelielas pārdomas radās vienkārši.

Par tēmu - mazie suņi, cik esmu redzējusi, tiešām vairāk alkst tuvības ar saimnieku, mazāk patstāvīgi šķiet, bet ar konkrēto sugu gan nav bijusi saskare, ar citām.

Nu būs jābūt gatavai, ka kaut ko viņš noteikti sagrauzīs, sačurās utt. Pat pieauguši un audzināti suņi šad tad sastrādā brīnumus. Mans pēdējais zaudējums ar mammas jauno suni bija superīgas, dārgas zamša augstpapēdenes. Nu neko, suns jūt, kur īstā manta :D
Bet pie tava režīma šis ir pat ideāls laiks, lai ņemtu kucēnu, vasarā taču tev pat lekciju nebūs? Varēsiet iet skoliņā, uz parkiem socializēties ar citām radībām.

Par čivavām un to, ko viņi dara, kad saimnieks nav mājās ir tā, ka tā saucamā seperation anxiety šai šķirnei izpaužas diezgan spēcīgi. Bet ir metodes, kā viņu pieradināt būt kādu laiku pašam ar sevi, tagad te teoriju nerakstīšu :) Bet viens no uzskatiem ir, ka būris nav pati labākā doma.
Vnk būs jāstrādā ar sunīti, suņu skola būs ļoti noderīga, jo šī šķirne pieder pie tām ar augsti attīstīto intelektu, kas ir jānodarbina, citādi suns ātri samācās pats savas gudrības. Nezinu, cik daudz esi apguvusi par šo šķirni, viņiem ir savas īpatnības, kas protams var izpausties un var neizpausties nemaz. Piemēram, nereti viņiem patīk uzkasīties citiem suņiem, sevišķi lielākiem, kā arī nav pārāk iejūtīgi pret maziem bērniem. Turklāt viņi var nodzīvot pat līdz 20 gadu vecumam- tās ir nopietnas saistības.

Es pati plānoju ņemt dobermaņa kucēnu, jo tā ir ''mana'' šķirne, ko pazīstu vislabāk, bet drauga vecākiem šobrīd cenšamies atrast piemērotāko no mazajiem sunīšiem, tāpēc sanāk arī par čivavām izglītoties.

Es savu yorku jau nākamajā dienā atstāju vienu uz 6-8 stundām.Mācījos 4 gadus un katru dienu viņš palika viens.Tagad viņam jau gadu svētlaime, jo esmu mājās visu laiku.Kad bija kucēns, sagrauza tikai izlaiduma kurpes, bet tur jau saimnieks vainīgs, ka nenoslēpj.
Mana pieredze ir tāda, ka viņi ir ļoti nepatstāvīgi, ļooti svarīgs saimnieks.Noliku gulēt bērnu un viens jau man te saritinājies šņāc azotē :)
Es tavā vietā nepirktu nekādus būrus.Vienkārši max novāc visu, kas var viņu apdraudēt.

Ja sunim iemāca, ka tas ir Ok atrasties voljerā, tad nav nekādu problēmu. Arī cilvēkiem bieži jāuzturas telpās, kurās viņam varbūt nemaz tik ļoti negribas būt.

Un par kaimiņu suņiem voljēros (ja vien nebaroti nav atstāti dienām ilgi utt.) arī neuztrauktos, mēs savu suni arī ik pa laikam tajā ieslēdzam, kad nāk ciemiņi - viņš vnk tiem lec virsū nosmērējot un saskrāpējot. Pie tam ciemiņu bērni parasti iet spēlēties dārzā, tā kā nevar viņu pieturēt uz brīdi, kamēr visi ieiet iekšā.
Vēl mūsu sunim ik pa laikam uznāk tieksme bēgt - tikko kā ir attaisīti vārti lai izbrauktu ar mašīnu, viņš vnk skrien prom un nekad pats nenāk atpakaļ. Cik reizes neesam ķēruši pilsētā, kaimiņi veduši atpakaļ utt., reiz viņš bija galīgi novārdzis klaiņot kādas 5 dienas, bet atradām uz ielas un mūs ieraugot viņš mēģināja izlikties, ka nepazīst. Viņš arī leca pāri sētai, raka bedres zem sētas.... Nu tad nekas cits neatliek kā uz laiku ieslēgt voljerā un ārā izlaist tikai, kad paši pieskatam... Pra laimi tagad viņš ir vecāks un mazāk tā rīkojas.
Tā kā katrs gadījums ir atšķirīgs.

Ar šitiem mazajam man liekas, ka ir lielāks čakars, nekā ar lielajiem suņiem. Mana sunene vienmēr kauca stundām ilgi, kamēr es biju skolā, nokārtojās TIKAI istabā. Pastaigas laikā ārā neko nedarija, kā tika mājās, ta cssssss! No dīvāniem lekt lejā nedrīkst , jo kājas var salauzt - jāuzmana visu laiku. Un jā - galvenais, ka vienu atstāt nevar, ja ne - jūk prātā.
Man to suni bija nereāli izdresēt.

Man ir tieši garspalvainais čihuahua, no pirmās dienas iemācīju gulēt un atrasties viņam paredzētā gultiņā (tagad sunenītei divas ir) viena ar jumtu, otra bez, un vienmēr, kad atnāku mājās viņa tur mierīgi guļ. Atstāju gan tagad, gan maziņu katru dienu uz 8h mājās. Atstāju dzert un ko ēst, viņai ļoti patīk spēlēties, tāpēc visur ir kaut kādas mantiņas. Un vienmēr ir vaļā durvis uz vannasistabu, jo tur viņa iet pačurāt - uz speciālā paklājiņa. Kad bija maziņa, tad sanāca pāris reizes apčurāt kaut ko - bet iemācīju, kur vajag.
Sagrauzusi laikam neko nav, ja nu vienīgi vienām kurpēm puķes kas bija virsū - tās viņai ļoti patika :D
Un gardumus dodu, kad atnāku mājās.

Pavasarī, rudenī, vasarā vienmēr vedu pastaigāties - nu līdz veikalam 7 min un atpakaļ (citreiz tāpat uz kādām 15 min), bet ir reizes, kad viņa piekūst un nākas nest rokās...

mūs ieraugot viņš mēģināja izlikties, ka nepazīst. Viņš arī leca pāri sētai, raka bedres zem sētas...

gan jau juus tam suniitim paari darijaat, tapec vins ari muka, suns nav kaamiitis,kuru kraatinjaa jaatur

Es atkal sāku smieties pie tā teikuma, kur suns izliekas, ka nepazīst saimniekus :D gan jau labs skats bija! Žuļiks tāds!

Man ir preciizi tapat krabis-ooo ! Man ir jorks :) nemiil vinjs vientulibu, bet vinjam ir tik daudz savu mantinnu, ka neko nav sagrauzis , kurpes vnm bijushas pasleptas :) aaaaa mazinjs mazinjs bija, sagrauza man tel ladetaju, tas vienigais? Bet pati bainiga, atstaaju uz zemes. Bet ir jau skjirnes kas grauzh visu, ja ilgi ir vienu..piem biigli vai dzheki rasseli. Bet ar man zinamajiem mazajiem suniem visss ir kaartibaa un visu var sarunaat)))) jaatrod tik pietiekami laiks vinjam. Iipashi sakumaa. Lai gan es savu esmu ta pieradinajusi ka vinjs man visu laiku ir blakus. Sliktakaja gadijumaametra attaalumaa :D