Lielākajai daļai cilvēku piemīt tā īpašība vārda maximālisms priekšā ģenerēt vārdu jaunība. Smieklīgi un aplami. Tas nav posms. Tas ir dzīvesveids.
Nepiekritīšu. Ja es salīdzinu savus uzskatus, viedokļus, kad man bija 17-20 ar to, kā es skatījos uz pasauli 10 un vairāk gadus vēlāk (lai gan, manuprāt, 30 joprojām ir "jaunība"), tad jāsecina, ka ap 20 mani viedokļi un uzskati bija daudz, daudz melnbaltāki, daudz maksimālistiskāki. Ar laiku kaut kā iemācies paskatīties uz lietām no citas puses, vairāk piedot citiem (un sev), un tas maksimālisms tomēr kļūst arvien mazāk izteikts.