Patīk valoda, tāpēc grubu tulkojumu. Bet ja pavisam godīgi - gribu savam angliski runājošajam vīrietim pastāstīt, ka jaunības maksimālismā izdzēru trīs kafijas krūzītes pēc tā, ka pamodos četros pēcpusdienā :) (laika maiņa pēc gara ceļojuma)
Par tevis iesākto tēmu:
Es smu no tiem, kas uzskata, ka šo naivumu un jaunības maksimālismu zaudēt ir skumji, un jā - tā ir sabiedrības iemācīta norma. Tieši tādēļ ļoti bieži cilvēki neseko saviem sapņiem. Un tā nu katru dienu mēs zaudējam pa saujai talantīgu mūziķu un režisoru. Mēdzu teikt: Manai paaudzei bieži pietrūkst jaunības maksimālisma".
Tās ir arī bailes kļūt neveiksminiekam - vismaz manā gadījumā. Aizgāju studēt kaut kādas dārgas glupības un tikai tāpēc, ka baidījos studēt "neperspektīvā" nozarē. Protams, to, kāda aita biju sapratu tikai pēc 3 gadiem studiju.
Tad nu vēl, par vārdu "jaunība" šajā vārdu salikumā. Domāju, ka jaunība ir posms, kad vēl mēs neesam apkrauti ar pienākumiem - sievu, bērniem, slimiem vecākiem... Tā nu varam atļauties būt "maksimālisti". Vēlāk tomēr liktenis mēdz diktēt noteikumus un likt pakļauties.