Ja man par sevi jārunā ...
Man nepatīk plānot un kalt kaut kādus mistiskos plānus nākotnei un pēc tam laist puņķi, ka redz nav kā gribējās ... Es esmu no tiem, kas peld pa dzīvi, bet pa lielam zinu uz kurieni tā upe tek ... Nekad nesarežģīju lietas , brīžiem pat pret ļoti nopietnām lietām attiecos ļoti nenopietni , kā man te vakar , viena meitene minēja - es dzīvojot ar apbrīnojamu vieglumu ... nu savā zinā viņai taisnība ... Dzīvot nozīmē -piecāties , a priecāties man patīk , par ceriņiem, kuri tagad zied, par bēbi, kas blakus čuč , par puķītēm, kas zied man aiz loga uz palodzes ... Lielas un nopietnas lietas ir forši , bet nekas nepriecē tā kā sīkumi un sīkumi mainās ātrāk , līdz ar to nekas nestāv uz vietas un pat , ja ļoti gribētos nevarētu stāvēt , viss mainās , ne tikai mums apkārt bet arī mēs paši ....