Jūtas, kas liek darīt trakas lietas.

Tiešām neko traku neviena nav darījusi ? :D

Ir, bet es neklaresu to te. :)

Raudāju un pazemoju sevi. Tas gan ir negatīvi un nepatīkami, bet neko traku citādākā ziņā neesmu darījusi.

Ļoti daudz ko, tiešām. Mūsu attiecību sākums bija ļoti vētrains.

bellkilla, vētrains- pozitīvi vai negatīvi?

Tā īsti neko. Ā, pusaudzes gados gan skrēju vienam pakaļ, kuram es nemaz tik ļoti neinteresēju. Bet tas izpaudās tikai kā žēlabainu sms sūtīšana par to, kāpēc mēs nevaram būt kopā.

Sinepe - man dažreiz liekas, ka Rihannas "We found love" klips ir uzņemts par mums :D Vai redzētais ir pozitīvs vai negatīvs, to jau lem pati :)

Bellakilla, nopietni? Abi kurijāt zaļo ? :D

bellakilla- Vuhūū, seksīgi. :D

Ja godīgi, tad, lai saglābtu iepriekšējās attiecības, es darīju visu, bet pat gads tam bija par maz un beigās tam nebija jēgas.
Sevis pazaudēšana, hobiju maiņa, pielāgošanās, uzskatu maiņa un naudas izgrūšana ar cerību, ka kāds no malas varēs palīdzēt. :D

Mari - pffff, jaunība..kas tik netika darīts :D

Nu vienīgā atšķirība, mēs esam kopā joprojām :)

parakstos zem bellakillas vārdiem - man tāpat

Man bija kādi 17 gadi. Mamma neļāva braukt pie drauga uz otru Latvijas galu. Tā nu es samelojos, ka palieku pa nakti pie draudzenes un aizbraucu pie drauga. Vēlāk, kad viss nāca gaismā, tā dabūju pa kaklu :D
Tagad, atceroties, smiekli nāk :D Ar to pašau draugu esam vēl joprojām kopā :)

Es pati laikam neesmu biju baigi traka kādu attiecību dēļ, bet puiši gan ir trakas lietas darījuši mūsu attiecību dēļ. Arī pašreizējais.:D
bet viņš jau piedalījās ex trakajās lietās, tāpēc zināja uz ko zivtiņa ķeras.:D uzķēros arī:D

Vēl tīņa gados viena kretīna dēļ pamatīgi un bieži sāpināju mammu, novedu viņu gandrīz līdz sirmiem matiem, piedevām laikā, kad viņa bija ļoti smagi slima. Tas nav nekas pārgalvīgs, nekas ar ko lepojos, es to ļoti nožēloju.
Tāpat tā vīrieša dēļ pat no slimnīcas laidos prom, stopēju pie viņa un nezināju, vai maz pagūšu atpakaļ uz palātu, pirms kāds pamanīs. Piebildīšu, ka tas vīrietis, ja vsp tā viņu var saukt, nebija tā vērts, pamatīgi sevi pazemoju bieži, ļāvu kāpt uz galvas. Vienīgi man to mazliet kompensēja fakts, ka es biju tā, kas viņu pameta , jo beigu beigās viņš mani ilgi nevarēja aizmirst, kamēr es dzīvoju cepuri kuldama un smiedamās lasīju viņa gaudojošās sms un vēstules draugos vēl mēnešiem ilgi :D

Laikam nekas taads baigi wow nav bijis.. Nu vieniigi mazliet riskanti :D Iepazinos interneta ar chali, un aizlidoju uz Angliju pie vinja :D

Raudāju un pazemoju sevi.

Bez šī neiztiku.

Vispār arī ļoti daudz kas jautrs darīts, jo man dzīve tāda savdabīga. Publiski gan kaut kā par to negribas stāstīt, bet atcerēties ir ko..

Es laikam ne tik daudz esmu darījusi, kā ir darīts manis dēļ.. Bet nu, pietiekami, lai būtu ko atcerēties

Bet vispār.. Man bija interesanti diezgan.. Sākumā nedarīju neko.. Savukārt attiecību beigās darīju visu.

Bet pats trakākais laikam bija tas, ka Ziemassvētku rītā, kad uzzināju ko šausmīgu, viņam neko nesakot aizbraucu pie viņa (uz citu pilsētu), 5:00.. neviens nebija mājās.. Tad nu sēdēju noraudājusies putenī, kupenā :D