Mīļvārdiņi

Es savējo saucu par ežuku un zaķēnu. Nezinu, nespēju pamatot, kāpēc. Manējais mani sauc par saulīti, mīļumu, kad man ir slikts garastāvoklis, tad par klukstīti. Vismīļāk ir tad, kad ar citiem cilvēkiem runājot, viņš pasaka "mana sieviņa". Es neapvainojos ne par vienu vārdu, kā mani nosauc mīļums - es zinu, ka viņš to saka no sirds, jo mīl mani. Citreiz viņš pasaka"ak tu mana muļķīte", bet tas ir tā mīļi domāts un es neuztveru to kā apvainojumu.

Mīļvārdiņi mums ir pašizdomāti, radušies dažādu vārdu atvasinājumu rezultātā. Tos gan te neminēšu, pārāk personiski. Jā, reizēm viņš mani sauc par lori - es sakatoties uz viņu ar savām lielajām lorīša acīm. Un tad jokojoties piedāvā man rīsu bumbiņu :D

Man nepatiktu, ja mani sauktu par zaķīti, pelīti, mīļumu vai kādā citā no tik ierastajiem mīļvārdiņiem.

Visbiežāk sauc mani par mīļumu, bet man tas īstenībā nepatīk. Taču neesmu to teikusi. :D
Man labāk patīk saukt vienam otru vārdā. Kaut kad nesen bija tāds gadījums, ka mani sauca, es nemaz nedzirdēju, bet, kā nosauca vārdā, uzreiz pagriezu galvu. Man nav tāds viens mīļvārdiņš. Varbūt jums tas liksies dīvaini, taču tā nu tas ir. Kaut kādi vārdiņi dažreiz jau ir. :)

Hmm. Man, nez kāpēc, mīļvārdiņi šķiet tāda visnotaļ intīma padarīšana, par kuriem kaut kā... grūti dalīties ar pasauli. Par vienu nesen ļoti sasmaidījos - telefona sarunā man pateica "nu labi, tad čau, manu sirsnulīt!". Kaut kā mīļi izklausās. :)

Nu jā, jau pašos sākumos lūdzu no vārdu krājuma izsvītrot visas princesītes, cukurzirnīšus un zefīriņus, kuri manā virzienā tika raidīti. Man vairāk tādi ašāki mīļvārdiņi laikam patīk. :D

Mīļvārdiņi mums ir pašizdomāti, radušies dažādu situāciju rezultātā. Tos gan te neminēšu, pārāk personiski, bet esmu pārliecināta, ka nevienam citam tādi nav :D

mums nav tādi baigi neierastie mīļvārdiņi. Viņš visbiežāk saka Darling, vai citreiz vnk Love.

Mani sauc par Pelīti. Un vēl visādi vārdiņi, kurus šeit neminēšu , jo pārāk personiski! :D

Mēs viens otru parasti uzrunājam mīļvārdiņos. Kad uzrunāju vai pasaucu vārdā, tad tas tā auksti un neierasti skan, manējais vienreiz pat apvainojās.

Lollipop, Khe, manējais mani sauc vārdā tikai tad, kad ir dusmīgs uz manīm, ja nosauc vārdā, tad skaidrs, ka apvainojies uz manīm par kaut ko ir. :D

Kad uzrunāju vai pasaucu vārdā, tad tas tā auksti un neierasti skan

++

Jā, saucam viens otru gan ierastajos mīļvārdiņos - Mīļums, Saulīte utt. Bet ir arī pāris personiskāki, kurus gan neatklāšu. ;)

Kad tikko iepazināmies sauca par zaķi un saulīti. Man nepatika un tā arī pateicu, jo negribu, ka mani sauc tā kā katru otro. :D

Tad viņš mani sāka saukt par susuriņu un tieši drīz pēc tam iznāca Dona dziesma. :) Šad tad vienalga nosauc par saulīti vai sieviņu. :)


Es viņu mīļvārdiņos nesaucu, kaut kā nav iegājies.

Libra, tik forši (l)
Man jau liekas, ka tie, kuriem veicies tikt pie oriģināla mīļvārdiņa var nebaidīties par to, ka kāds to nočieps sev, jo lielākoties tie nepiestāv kuram katram.
Kā ar atvasinājumiem no vārda? Vai tas arī tiek likts lietā? Piemēram Ieva - Ievonis utt.?

Sinepe - kades esmu patiešām dusmīga, tad nosaucu vārdā un uzvārdā, kad nikna, tad vēl tēvavārdu piemetu klāt. Tad viņš zina, ka kaķi aiz ūsām neraustīt un fiksi jāpamūk :D

mans viirs, kopsh mums ir beerns, sauc mani par maati. mani tas kaitina, nu kaa var miiljoto sievieti taa saukt- mat, vai kreklu izgludinaaji manu :D
ieprieks sauca par miiljo, es vinju nekaa nesaucu

Ieva - Ievonis

:D :D :D :D nu gan mīļvārdiņš!!!

Mums arī ir pašizdomāti dažādās situācijās radušies mīļvārdiņi vai drīzāk vārdi, kādos saucam viens otru :D Pievienojos, ka negribas īsti publicēt.

Mani vecāki arī viens otru uzrunā - māt, tēv! Man tas galīgi aplami liekas :D

Draugs pāsvarā mani sauc par mališ. man patīk ir mīļi..:)

es viņu pārsvarā saucu par zaķīti, mīļumiņu.. :)
thats it.. :)

Man vārds "māte" liekas ar tādu briesmīgu piegaršu, tāds ass un auksts. Zinu, ka savai mammai nekad to neteikšu.

Ievonis nāk no dzīves :D Tai meitenei ļoti piestāv, īpaši, kā puisis to izrunā. Ļoti mīļi izklausās :)